RĪGA, 27. augusts — Sputnik. Projekta "Pirmie Latvijas 100 km kosmosā" organizators, zinātniskā centra ZINOO direktors Pauls Irbins pastāstīja, ka zemesgabala iegāde uz Mēness ir tikai pašapmāns. Par to viņš paziņoja radio Baltkom ēterā.
Irbins paskaidroja, ka neviens nevar pēc paša vēlmes privatizēt zemesgabalu kosmosā, jo kosmisko telpu var dēvēt par starptautiskajiem ūdeņiem, kuros nevienam nekas nepieder un vienlaikus pieder visiem.
"Jūs lauzāt galvas par īpašumu? Kosmoss nevienam nepieder! Pastāv taču Līgums par Kosmosu. Saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, nevienam nevar oficiāli piederēt Mēness vai asteroīds," – teica Irbins.
Tomēr zinātnieks atzīmēja, ka dažas valstis jau privatizē asteroīdu komponentus. Kā piemēru viņš nosauca ASV, kur nesen pieņemtais likums ļauj amerikāņu kompānijām pretendēt uz resursiem, kas iegūti uz asteroīdiem. Līdzīgs likums ir Luksemburgā. Pēc Irbina domām, tas rada precedentu kosmosa apgūšanas sākumam.
Iepriekš vēstīts, ka zinātniskā centra ZINOO speciālisti plāno palaist kosmosā raķeti par godu Latvijas simtgadei. Projekta "Pirmie Latvijas 100 km kosmosā" dalībnieki vēlas uzbūvēt raķeti, kas pacelsies vertikāli un dosies uz oficiālo starptautisko atmosfēras un kosmosa robežu. Lidojuma laikā raķete ar tajā uzstādītās kameras palīdzību translēs notiekošo internetā. Tā pacelsies vertikāli. Zināmu laiku tiks uzturēts virsskaņas ātrums. Atpakaļ aparāts nolaidīsies, pateicoties speciālai dubulto izpletņu sistēmai. ZINOO darbinieki atzīmēja, ka pašlaik tikai 19 pasaules valstis var uzbūvēt raķeti, kas spēj vertikāli pacelties 100 kilometru augstumā. Tāpēc viņi savu projektu uzskata par tehnoloģisku izaicinājumu.
Jāatgādina, ka Latvijas pirmais mākslīgais Zemes pavadonis Venta-1 tika nogādāts Zemes orbītā 2017. gada 23. jūnijā, kad Latvija svinēja Līgo. Latvijas pavadoni orbītā nogādāja Indijas nesējraķete PSLV-C38.
Satelīts izstrādāts Ventspils Augstskolas un Brēmenes Lietišķo zināšanu universitātes sadarbībā. Tas paredzēts jūras kuģu pārvietošanās identifikācijai un datu pārraidei. Ar satelīta palīdzību Latvijai parādījusies iespēja aptvert daudz lielāku jūras akvatorijas platību un saņemt tūlītējus datus par kuģu atrašanās vietu.
