RĪGA, 9. jūlijs — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Pirmais Latvijas mākslīgais pavadonis Venta-1, ko pirms dažiem gadiem uzbūvēja Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) studenti un pasniedzēji sadarbībā ar Ventspils augstskolu un Brēmenes universitāti nesen tika palaists kosmosā. To kosmosā nogādāja Indijas nesējraķete PSLV-C34. Tiesa, vēl pavisam nesen tika plānots, ka orbītā no Baikonura to nogādās Krievijas raķete…
Taču šo jaunumu aizēnoja cits, Latvijai tikpat ievērojams. VSRC drīz pabeigs lielākā radioteleskopa Ziemeļeiropā, RT-32 regulēšanas darbus – pērn tika pilnībā atjaunots tā "šķīvis" un antena.
Jau pašlaik VSRC sadarbojas gan ar NASA, gan vadošajiem zinātniekiem Krievijā – uztver un atpazīst signālus no kosmosa. Pirms RT-32 mūsu zinātniekiem nebija iespējas strādāt pilnā sparā (viņi klausījās ar vienu ausi), toties tagad viņi gatavojas "izklausīt" visu mūsu Galaktiku un uztvert signālus no tālākajiem Visuma nostūriem.
Agrāk no meža izspiegoja NATO
Tā gan ir, ka viss jaunais ir labi atjaunots vecais. VSRC atrodas agrākā padomju superslepenā objekta "Zvaigznīte" vietā. Vairāk nekā 30 gadus, līdz pašai PSRS iziršanai superjutīgais RT-32 uztvēra informāciju no pavadoņiem un kuģiem Zemes orbītā, bez problēmām varēja slāpēt kosmisko objektu signālus no "dzelzs aizkara" viņas puses, viegli noklausījās pārrunas starp visiem NATO militārajiem centriem ziemeļos un zemūdeņu bāzi Zviedrijā (tai sekoja īpaši vērīgi).
"Zvaigznītes" teritorijā atradās pats RT-32 un teleskopi RT-16 un RT-8, strādāja lielākais Kosmiskās informācijas apstrādes centrs reģionā un milzīga kara pilsētiņa, ko ieskāva vairāki nožogojumi.
"Zvaigznīte" bija gandrīz tikpat liela kā Ventspils, taču par tās pastāvēšanu Latvijā zināja tikai nedaudzi cilvēki – galvenokārt, zinātnieki, kuri solīja neizpaust noslēpumu visu mūžu. Uz "Zvaigznīti" sūtīja vislabāk pārbaudītos cilvēkus no citām republikām…
Kopš 50. gadu sākuma viss Irbenes rajons Kurzemē kļuva par vienu vienīgu slepenu zonu.
Viegli iedomāties latviešu politiķu, virsnieku un zinātnieku pārsteigtās sejas, kad 1993. gadā viņi ieradās nesen atstātajā armijas daļā un saprata, ka šeit gadu desmitiem ir strādājis labākais teleskops Ziemeļeiropā.
Viņiem pēkšņi pavērās sirreālistiska aina: mežs, "perimetri" ar dzeloņstieplēm, milzīgi teleskopi un visapkārt, gandrīz līdz pašai Ventspilij – tikai tukšas mājas. Šajā apkaimē cilvēkiem lika pārcelties uz citām vietām, jau "Zvaigznītes" būvdarbu sākuma posmā.
Kā Jeļcins aizstāvēja teleskopus
Reiz, 1994. gadā es ar kanoe laidos pa Irbes upi. Trīs dienu laikā nesatiku nevienu cilvēku. Arī par teleskopiem neko nezināju, biju dzirdējis tikai par "kaut kādu tur kara bāzi".
Piestāju pie krasta. Līdz pat ūdenim veda salauzts betona žogs ar armatūras gabaliem. Kad priekšā ieraudzīju milzīgos teleskopu šķīvjus, ģīmis izstiepās, droši vien, tāpat kā tālaika premjeram Valdim Birkavam, kurš ieradās līdz ar pirmo "apskates grupu"…
Teleskopus nodeva Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) rīcībā, kas nesaprata, ko ar visiem tiem labumiem iesākt. Vadību uzticēja Jurim Žagaram, Ventspils augstskolas asociētajam profesoram, LZA korespondējošajam loceklim un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (padomju laikā – "Ventspils-8") direktoram. 80. gados viņš piedalījās "zvaigžņu karu" programmā: pētīja Zemes gravitācijas lauka smalko struktūru ar mērķi precīzi notēmēt raķeti pret mērķi kosmosā…
Atceros, kā pirmās tikšanās laikā ("Zvaigznīti" sāku apciemot apmēram reizi gadā), viņš stāstīja, ka RT-32 spēj uztvert viļņus no kosmosa miljardiem gaismas gadu attālumā, atpazīt ārpuszemes civilizāciju pārstāvju signālus un atbildēt tiem.
Reiz viņš man pastāstīja, piemiedzis acis: "Arī pašlaik mēs uztveram kaut kādus signālus no citām pasaulēm, tikai "izlasīt" nevaram."
90. gadu sākumā, kad sāka izirt Padomju Savienība, militāristi gatavojās pamest "Zvaigznīti" un plānoja visu tajā esošo uzspridzināt. Taču zinātniekiem no Maskavas, kas sarakstījās ar kolēģiem Latvijā, ar Krievijas Zinātņu akadēmijas starpniecību izdevās nokļūt pie prezidenta Jeļcina un paskaidrot: radioteleskopus iznīcināt nedrīkst!
Pats Boriss Nikolajevičs – gandrīz vai pēdējā brīdī! – pavēlēja saglabāt visas "Zvaigznītes" ēkas. Taču karavīri tik un tā sabojāja teleskopus RT-32 un RT-16, bet RT-8 šķīvi aizveda līdz ar visu dokumentāciju. Teleskopu iekšienē bija pārgriezti vadi, un vadības sistēmas elektrodzinējos salieta sālskābe…
Kā noskaņoties uz "Visuma balsi"
Zinātniekiem pašiem nācās minēt "Zvaigznītes" noslēpumus un gandrīz vai par savu naudu un no darba brīvajā laikā atjaunot objektus. Lielu palīdzību sniedza entuziasti no LZA Fizikas un enerģētikas institūta.
Naudu viņi pelnīja, kā mācēja. Reiz atbraucu uz "Zvaigznīti" un ieraudzīju, kā RT-32 ēkā kaut kāda avangarda rokgrupa ieraksta "oriģinālus signālus" no kosmosa savam jaunajam albumam. Toreiz muzikanti atvēlēja teleskopu atjaunošanai kaut kādas kapeikas. Tā viņi vāca līdzekļus no visām malām…
Tikai XXI gs. sākumā gan Latvija, gan ES struktūrfondi sāka piešķirt naudu objektu nopietnai atjaunošanai. Finansiāli palīdzēja arī Ventspils mērs Aivars Lembergs. Zinātnieki sagatavoja unikālus kursus, kuros tika gatavoti speciālisti Latvijas darbam starptautiskajās satelītu informācijas apstrādes programmās, kurās strādāja arī Krievija, Francija un Vācija. Kopīgiem spēkiem tika atklāts Ventspils Augsto tehnoloģiju parks.
Ar VSRC sāka draudzēties pat NASA. Mūsu zinātnieki veica GPS signālu precīzos mērījumus, bet NASA izmantoja datus koordināžu sistēmas aprēķiniem, palaižot orbītā kosmiskos aparātus – lai ekonomētu degvielu. Nu, bet pirms dažiem gadiem VSRC un Ventspils augstskola sāka konstruēt pavadoni Venta-1…
Pirms trim gadiem VSRC speciālisti piedalījās starptautiskā projektā kopā ar kolēģiem no NASA un Krievijas Zinātņu akadēmijas: ar RT-32 viņi sūtīja signālus uz asteroīdu 2012-DA14, kas lidoja 27 000 kilometru attālumā no Zemes un uztvēra atpakaļraidītos signalus. Pēc tam mērījumu dati tika izmantoti asteroīda precīzas orbītas aprēķinam.
Taču līdz šim teleskopi nedarbojās pilnā sparā. RT-32 antena un "šķīvis" bija nodoti pilnam remontam, un 2015. gadā tie atkal atgriezās savā vietā. Rekonstrukcijas projekts kopumā izmaksāja aptuveni 8 miljonus eiro – saskaņā ar amerikāņu tehnoloģiju tika notīrītas 32 metrus lielās antenas 944 alumīnija plāksnes un uzklāts īpašs segums.
Kosmosa tumšās matērijas noslēpumi
Jau vairākus gadus VSRC vada un par teleskopu darbību atbildību uzņēmies profesors Valdis Avotiņš.
"Jau vairākus gadus sadarbojamies ar Krievijas Zinātņu akadēmijas Ļebedeva vārdā nosaukto Maskavas Fizikas institūtu, kā arī KZA Pulkovas astronomisko observatoriju Sanktpēterburgā. Decembrī pievienojāmies lielai starptautiskajai programmai, kurā strādā arī Krievija. Tās mērķis ir tumšās matērijas mērījumi, kas neraida elekromagnētisko starojumu un neatrodas mijiedarbībā ar to. Pieņēmumi par tās pastāvēšanu reiz tika izdarīti, ņemot vērā plašas, savstarpēji saskanīgas, taču vienīgi netiešas astrofizisko objektu darbības pazīmes un to veidotos gravitācijas efektus. Ļoti sarežģīts darbs! Šajā programmā strādā arī citu valstu radioteleskopi," – pastāstīja profesors.
Viņš piebilda, ka tiek pabeigta RT-32 noregulēšana, un gatava ir arī stacija ar nelielu, taču mūsdienīgu teleskopu, kas seko Venta-1 darbam orbītā.
Tā raidītie signāli tiek saņemti un apstrādāti gan Irbenē, "Zvaigznītē", gan arī Ventspilī – augstskolas paspārnē. Tātad varam gaidīt fantastiskus rezultātus, tagad, kad RT-32 darbojas pilnā sparā!
