RĪGA, 26. jūlijs — Sputnik. Kamēr Dānijas valdība "pārdomā", vai atļaut "Ziemeļu straumes 2" līniju izbūvi, bet ASV Kongress izvērtē iespējas noteikt sankcijas pret uzņēmumiem, kas saistīti ar projektu, Vācijā jau sākti gāzesvada cauruļu izvilkšanai paredzētie sagatavošanās darbi.
Kompānijas Nord Stream 2 preses dienests informēja, ka otrdien, 24. jūlijā kuģis Castoro 10 (C10) ar astoņu enkuru palīdzību ieņēmis izejas pozīciju seklajā ūdenī netālu no vācu komūnas Lubminas, kur atrodas "Ziemeļu straumes" izejas punkts krastā.
Darba gaitā caurules tiek sametinātas uz kuģa klāja vienā klājienā un izvilktas krastā ar vinčas palīdzību, lai savienotu "Ziemeļu straumes 2" objektus krastā un jauno gāzesvadu jūrā. Vienlaikus turpinās sagatavošanās darbi tālākai cauruļu izvilkšanai Greisfvaldes līcī.
Pieci ekskavatori vienlaikus rok 29 kilometrus garo tranšeju gāzesvadam. Kompānija Nord Stream 2 cer noslēgt būvdarbus Greisfvaldes līcī līdz 2018. gada beigām.
Ekonomisks projekts
Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā no Krievijas piekrastes Baltijas jūras dibenā līdz Vācijai. Atļaujas tā celtniecībai jau izsniegusi VFR, Somija un Zviedrija. Atlicis saņemt Dānijas piekrišanu, kuras valdība vilcinās, aizbildinoties, ka tik svarīgu jautājumu nevarot izlemt "patstāvīgi".
Pret "Ziemeļu straumi 2" iebilst vairākas valstis, it īpaši Ukraina, kas baidās zaudēt Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus, un ASV, kas lolo ambiciozus plānus piegādāt Eiropā savu SDG. Arī Latvija, Lietuva un Polija pauda neapmierinātību ar "Ziemeļu straumi 2", jo uzskata, ka tas esot politisks projekts.
Krievija jau vairākkārt apliecinājusi, ka gāzes vads nav ietekmes instruments. Vladimirs Putins norādīja, ka no Maskavas viedokļa tas ir tikai ekonomisks projekts.
