RĪGA, 19. augusts — Sputnik. Politologs un žurnālists Armens Gasparjans savā iknedēļas Baltijas un tuvāko ārvalstu notikumu apskatā pastāstīja, kā kļuvis par "eksperimentālu cīņas metodi" par humānu Latviju un par to, kā Baltija piekrāpusi NATO, biedējot aliansi ar krievu lāci un "zaļajiem cilvēciņiem".
Trešdien, 15. augustā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Rīgā tikās ar Lielbritānijas jauno ārlietu ministru Džeremiju Hantu.
Bet kā tad Latvija?
Pēc šīs tikšanās Latvijas ārlietu ministrs intervijā BBC Ceturtajam radiokanālam paziņoja, ka Krievijas ārpolitika pēdējos gados esot kļuvusi "uzstājīgāja un agresīvāka". Piedevām Rinkēvičs apgalvoja, ka Maskava "iejaucoties" citu valstu, piemēram, Ukrainas, Moldovas un Gruzijas lietās, un paziņoja, ka Rietumu attieksmei pret "tā saucamo hibrīdkaru jābūt ļoti nopietnai", taču atklātu militāro sadursmi viņš negaidot.
"Bet kā tad Latvija. Pat es personīgi iejaucos, pieņemot Latvijas politiskās apvienības "Par Alternatīvu" piedāvājumu izvirzīt manu kandidatūru Latvijas pastāvīgā pārstāvja ANO postenim. Moldova – tas ir skaidrs, Ukraina un Gruzija – arī skaidrs, tas viss Latvijai droši vien ir sāpīgi, bet kā tad ar pašu valsti?"- apjautājās Gasparjans.
Taču patiesībā Latvija nebūt nav sevi aizmirsusi. Neskatoties uz Rinkēviča vārdiem par to, ka tieša militāra sadursme nedraud, jau pirms Latvijas un Lielbritānijas ārlietu ministru tikšanās LR valdība 14. augustā apstiprināja savu bruņoto spēku dalību Ziemeļatlantijas alianses vērienīgajās militārajās mācībās "Namejs 18". Interesanti, ka to scenārijs paredz nekārtības, ko sacēluši vietējie "separātisti" no virtuālās Latgales tautas republikas.
Mācības notiks visā valsts teritorijā, un tautas sacelšanās apspiešana, ko NATO apvienotā militārā grupējuma ietvaros apgūs Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, ASV un Kanādas, patiesībā ir sagatavošanās intervencei pilsoņu kara gaitā.
Kur ir nauda?
Pēc Gasparjana domām, visas šīs mācības organizētas, lai radītu ilūziju, taču patiesībā tas ir tikai paņēmiens, kā "izsūknēt" naudu no NATO.
"ASV prezidenta Donalda Trampa vietā es pieprasītu no Latvijas atmaksāt kredītus, kas piešķirti armijas bruņojuma atjaunošanai, tās pārformatēšanai atbilstoši NATO standartam. Lieta tāda, ka divdesmit gadus šai valstij piešķirta nauda un tur apgalvoja, ka krievu lācis tankā cauri netiks, to noteikti apturēs. Un te pēkšņi, bez kādas pauzes Latvijas ministrs saka, ka atklātas sadursmes nebūs. Atvainojiet, bet kam tad jūs īsti gatavojaties visus šos gadus? Kur tad ir nauda? Manuprāt, tā ir visīstākā korupcija," – piezīmēja Gasparjans.
Politologs uzsvēra, ka, no vienas puses, Latvijas pozīcija ir visai dīvaina, taču, no otras puses, valsti var saprast, jo patlaban nervi visiem ir saspringti un situācija tiek saasināta no visām pusēm. Viņš pieminēja Laimas Vaikules skandalozo piezīmi par Krimu. Pēc Gasparjana domām, spriedze ir nokļuvusi par kultūras un mākslas pasaulē.
Vai raķete vispār bija?
Politologs pieminēja arī NATO raķetes nejaušo palaišanu Igaunijas gaisa telpā. Atgādināsim, ka 7. augustā spāņu iznīcinātājs Eurofighter Typhoon, kas pilda NATO misiju Baltijas debesīs kļūdaini palaida kaujas raķeti, ko vēl joprojām nav izdevies atrasts. 17. augustā Igaunijas GKS komandieris pulkvedis Rijvo Valge paziņoja, ka raķetes meklējumi ir pārtraukti, jo karavīru rīcībā nav pietiekamu resursu plašās teritorijas pārmeklēšanai.
"Divas nedēļas viņi meklē vienu, pievērsiet uzmanību – vienu raķeti. Pa to laiku taču varēja uzrakt Igauniju pa perimetru. Turklāt mani pārsteidz Spānijas miers, jo notikušais ir ārkārtas situācija un patiesībā vajadzēja sapulcēt visus, ko vien iespējams. Bet te paiet divas nedēļas, un šai tēmai veltīto ziņu tonalitāte nemainās – "mēs nevaram atrast". Raķete vispār bija? Es vairs neesmu pārliecināts par tās eksistenci," – paskaidroja Gasparjans.
Viņš norādīja, ka nebūs pārsteigts, ka galu galā parādīsies ziņa par to, ka raķete bija nozagta no Igaunijas teritorijas un ar to stāsts par NATO kļūdu beigsies.
"Šķiet, raķeti vienkārši nevēlas atrast," – teica Gasparjans.
