RĪGA, 16. augusts — Sputnik. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība aizvakar nolēmusi sarīkot piketu pie Saeimas; par to, ar ko ir neapmierināti skolotāji, pastāstīja arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga radio Baltkom ēterā.
Galvenais piketa iemesls — valdības atteikšanās palielināt pedagogu algas, sākot no 1. septembra, kā tas bija paredzēts šī gada 9. janvāra Ministru Kabineta lēmumā. Pagājušajā nedēļa Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atlika pedagogu minimālās algas paaugstināšanu līdz 2020. gadam, tā vietā ieplānojot izmaksas no prēmiju fonda, kuras netiks skolotājiem no trešdaļas pašvaldību. Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis vaino notikušajā pašvaldības un skolotājus, kuri "paši ievēlējuši" šādu vadību.
"Mēs tērēja naudu ēkām, infrastruktūrai, tehnoloģijām, bet par cilvēkiem nedomājam. Cilvēks mums vienmēr seko otrajā vietā. Un pēc tam mēs brīnāmies, ka jaunieši brauc prom, nevēlas šeit palikt. Nevar teikt, ka algu paaugstināšanas vispār nebija — 2016. gadā bija lielas investīcijas, taču arī cenas pa šo laiku ir palielinājušas. Jādomā par to, kā cilvēku noturēt! Citādi kam tad šī valsts un viss pārējais domāts?" vaicā Vanaga.
Pēc viņas sacītā, politiķi runā par ekonomisko izaugsmi, taču uz pedagogu algām tas neatspoguļojas.
"trīs gadus pēc kārtas palielinās minimālā alga, nodokļus ievāc vairāk. Kādēļ kādam pēc likuma, un kādam "kā sanāks"? mūsu nākošais solis — piketi. Ja arī tas neko nedos rezultātu, tad runās skaļāk par tiem, kurus mēs vēlējam. Protams, dažu gadu laiku bijušas arī labas izmaiņas, pozitīvi rezultāti. Taču finanšu bloks pagaidām stāv uz vietas," norāda viņa.
Gaidāmais pikets nav tiešā veidā saistīts ar gaidāmās bilingvālās izglītības atcelšanu un citām skolu reformācijām, taču šajā sakarā pedagogiem arī ir nopietnas pretenzijas IZM. Tostarp, ka skolu valodas reformu faktiski nav iespējams īstenot tādā veidā un tādos apstākļos, kādi šodien pastāv Latvijā, arodbiedrība iepriekš brīdinājusi valdības locekļus, taču nekādi nopietni pasākumi netika veikti, pastāstīja Vanaga.
Skolas nav gatavas šai reformai, kurai jābūt saistītai vēl arī ar citiem pārveidojumiem, tādēļ mums visiem priekšā ir daudz problēmu, brīdina viņa.
"Šodien mums trūkst matemātikas, fizikas, bioloģijas, angļu valodas skolotāju latviešu skolās. Jaunais saturs (vēl viena izglītības reforma — red.). Kā visas šīs reformas iespējams īstenot vienkopus? Reforma ar reformu ir saistīta. Un mēs vēlamies sarīkot arī šo reformu, jo Latvija, un latviešu valoda ir pamats… Bet kā to sarīkot, lai visi būtu sagatavoti? Es domāju, te vēl ilgi būs kaudze problēmu gan pedagogiem, gan vecākiem, gan skolēniem," atzīmēja Vanaga.
Arodbiedrības vadītāja atgādināja, ka viņu organizācija vērsa politiķu uzmanību negatavībai reformas īstenošanai, taču palika nesadzirdēti.
"Mēs norādījām uz riskiem Ministru Kabineta sēdē, taču viņi nobalsoja. Pēc tam (ministri) atrada nauda skolotāju kursiem. Mēs teicām — viena lieta, kad cilvēks pasniedz valodā, kuru viņš regulāri izmanto gan darbā, gan mājās. Pastāv normatīvais akts, kurš norāda, kādā līmenī pedagogam jāprot latviešu valoda. Taču situācija ir tāda, kāda tā ir — ja tu reālā praksē nelieto valodu, tad proti to sliktāk (par dzimto), un nepieciešami šie atbalstošie mehānismi," uzsvēra Vanaga.
Ja reformā nepiedalās ieinteresētās puses, tad agri vai vēlu šī problēma vienalga dos par sevi ziņu, savukārt par sliktiem eksāmenu rezultātiem pārmetīs skolām, uzskata viņa.
"Neviens nedomā par cilvēku, kurš praksē īstenos reformu — kā ies, tā ies, bet kas vainīgs? Vainīgi būs pedagogi," noslēgumā pateica viņa.
Taču viņa piebilda, ka par valodas reformas problēmu arodbiedrībā šodien neviens aktīvi nav vērsies — nedz direktori, nedz paši pedagogi, nedz vecāki.
