RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Izglītības reformas dēļ lielākoties cietīs latviešu skolas, kuras atrodas nelielās pilsētās un ciematos, kā dēļ Latvijā var izzust nacionālā identitāte, paziņoja Baltijas Starptautiskās akadēmijas (BSA) senāta priekšsēdētājs profesors Staņislavs Buka radio Baltkom ēterā.
"Šogad tiek slēgtas 25 skolas, praktiski visas — latviešu. To 10-15 kilometru rādiusā būs izdedzis tuksnesis — intelekta, izglītības tuksnesis. Jo Latvija saglabājās pateicoties mazajiem ciematiem un viensētām. Šodien tas viss tiek iznīcināts. Saka, ka tā būšot taupīgāk. Ietaupīja 3,4 miljonus eiro. Ko tad šī nauda dos, ja tiek apdraudēta nacionālā identitāte?" norādīja viņš.
Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvāto skolu reformu kritizē ne vien par bilingvālās izglītības atcelšanu, bet arī par to, ka tā var novest pie lauku skolu slēgšanas. Tostarp, Līvānu novada vadītājs Andris Vaivods paziņoja, ka reforma, kuras rezultātā cilvēki brauks prom no laukiem un pierobežas rajoni paliks tukši, — tas ir pat ne nekompetences, bet kaitēšanas piemērs.
Profesors atzīmēja, ka privāto augstskolu izglītības aizliegšanu krievu valodā paredzošie likumdošanas grozījumi tiks apstrīdēti gan vietējā, gan Eiropas Savienības līmenī.
"Es domāju, ka partijas aicinās studentus uz mītiņiem un manifestācijām. Jo pastāv viena nianse: šajā gadījumā aizliedz un ierobežo privātīpašumu kapitālisma nosacījumos. Mums diktē, kā un kādā valodā mēs varam īstenot savu uzņēmējdarbību. Iesniegsim prasību Latvijas Satversmes tiesā (ST). paralēli mēs gatavojam ekonomisko, valodas un sociālo dokumentāciju Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECT)," paziņoja Staņislavs Buka.
Iepriekš Buka runāja par to, ka Daugavpilī pāriet uz pasniegšanu tikai un vienīgi latviešu valodā — nozīmē slēgt šo Baltijas Starptautiskās akadēmijas filiāli, tādējādi pamudinot jauniešu aizbraukšanu no reģiona vai emigrāciju. Tāpat viņš atgādināja, ka krievu valoda ir viena no Boloņas procesa valodām un faktiski Latvija ar savu lēmumu par pasniegšanas aizliegšanu augstskolās krievu valodā bremzē vienotas Eiropas augstākās izglītības telpas izveidošanu.
4. jūlijā Latvijas prezidents Raimonds Vējonis apstiprināja grozījumus, kas aizliedz studijas krievu valodā privātās augstskolās un koledžās, neskatoties uz dažādu organizāciju, tostarp arī partijas "Saskaņa" lūgumiem to nedarīt. Grozījumus iesniedza Izglītības un zinātnes ministrija, ņemot vērā vidējās izglītības reformas. Līdz šim Augstskolu likums regulēja tikai valodu lietojumu valsts augstākajās mācību iestādēs.
