Divas nedēļas ilgie NATO manevri Gruzijā Noble Partner 2018 sākās 1. augustā un atspoguļo NATO augošo aktivitāti Dienvidkaukāzā, ko alianse uzskata par ļoti nozīmīgu ģeopolitiskajai konstruēšanai Eirāzijā. Kontrole par Gruziju (Azerbaidžanu un Armēniju) ļauj apdraudēt Krieviju, Irānu, "nodrošināt" Turciju un energonesēju piegādes, kā arī ietekmēt tranzītu uz Centrālāziju.
Mācības Noble Partner 2018 liek domat, ka 2008. gada augustā neviens no partneriem nav guvis nekādu mācību. Manevros kara aerodromā un poligonā Vaziani, mācību bāzē Norio piedalās 3000 karavīru no 13 valstīm, ieskaitot Armēniju, Azerbaidžānu, Lielbritāniju, Vāciju, Igauniju, Franciju, Lietuvu, Norvēģiju, Poliju, Turciju un Ukrainu. Vērienīgākos spēkus atsūtījušas Savienotās valstis — 1170 karavīri. Tikpat labi manāmi ir pieci tanki M1A2 Abrams, vairākas kaujas mašīnas M2 Bradley un kara helikopteri AH-64 Apache — kopumā aptuveni 140 militārās tehnikas vienības, kas pielīdzināms operācijas "Tīrais lauks" tehnikas sarakstam 2008. gada augustā.
Mācības norit "ASV armijas Eiropā komandieru vadībā", to Krievijai naidīgais rakstus ir acīmredzams. Maskavas brīdinājumi par risku, ko nes tuvināšanās NATO, Tbilisi nav saklausīti, un rodas priekšnoteikumi jaunam militārajam konfliktam Dienvidkaukāzā. Krievijas Aizsardzības ministrijas stratēģiskie plāni atbildei netiek slēpti.
Kopš 2008. gada Gruzija pūlas saņemt ielūgumu "Dalības darbību plānā", kas nozīmētu — sākta procedūra valsts uzņemšanao NATO blokā. Neizdodas — alianses dalībvalstu starpā nav vienprātības, jo radušās bažas par Maskavas stingro reakciju. Taču Vašingtonai un Briselei ir izdevīgi "savaldīt Krieviju" par ar tādu nenoteiktu Gruzijas stāvokli un revanšisma noskaņojuma atbalstīšanu. Par gruzīnu tautas drošību un labklājību nav ne runas.
Melnās jūras loģistika
Manevru Noble Partner 2018 deklarētais mērķis ir Gruzijas aizsardzības spēju uzlabošana, vēlme uzlabot savienojamību ar NATO spēkiem uzbrukuma un aizsardzības operācijās, Tbilisi, Vašingtonas un Briseles "īpašo attiecību" tālāka attīstība, "drošas vides un stabilitātes nodrošināšana Melnās jūras reģionā".
Gruzijas un ASV partnerattiecību patieso būtību nodemonstrēja notikumi 2008. gada augustā, kad pēc alianses standartiem radītās, apmācītās un bruņotās gruzīnu vienības tankos ieradās Dienvidosetijā. Faktiski — ar mērķi samaksāt parādu Rietumiem, izveidojot NATO placdarmu Dienvidkaukāzā. Neskatoties uz bēdīgo pieredzi, Gruzija vēl joprojām vēlas iestāties aliansē. Šo perspektīvu regulāri apspriež ASV Kongress. Un tagad NATO (Bundesvēra) militārā tehnika ceļ putekļus 5. artilērijas brigādes teritorijā Vaziani (iepriekš bruņutehnika nogādāta pa jūru no Konstancas ostas Rumānijā). gruzijai alianses durvis palikušas pusatvērtas.
It kā jau Ziemeļatlantijas partneri nesteidz uzņemties atbildību par politiskajiem procesiem Dienvidkaukāzā un tomēr paplašina savu klātbūtni reģionā. Vienlaikus amerikāņu militārpersonas analizē Gruzijas iespējas loģistikā. Piemēram, ASV spēku Eiropā vadības pārstāvis brigādes ģenerālis Frederiko Majoko atzīmēja, ka nesen apmeklējis Poti ar mērķi "iepazīties ar ostas infrastruktūru un iespējām". Kādiem nolūkiem amerikāņu ģenerālim jānoskaidro Gruzijas ostas iespējas?
NATO darbības Dienvidkaukāzā izskatās vēl aizdomīgāk, ņemot vērā to, ka aiz kulisēm tiek apspriesta NATO krasta apsardzes bāzes pārvietošana uz Poti ostu (projektu var īstenot jebkura alianses valsts divpusēju attiecību formātā ar Gruziju). Tamlīdzīgu partnerattiecību turpinājums un paplašināšanās (Noble Partner notiek ceturto reizi) apdraud Krievijas nacionālo drošību un stabilitāti reģionā.
Ja Gruzija, ASV un to sabiedrotie neņems vērā Krievijas, Abhāzijas un Dienvidosetijas intereses Dienvidkaukāzā, situācijas tālākā gaita nesola "partneriem" neko labu.
Karot līdz pēdējam gruzīnam
Maskava jau vairākkārt aicinājusi izvērtēt, pie kā novedīs Gruzijas iekļaušana NATO sastāvā, turklāt nesen Krievijas prezidents Vladimirs Putins to vēlreiz skarbi atgādināja. Vai sadzirdēs?
Lieta tāda, ka kolektīvie Rietumi Gruzijai piešķīruši noteiktu lomu. Tieši tāpēc "rožu revolūcija" Tbilisi notika 2003. gadā, tūlīt pēc pozitīvām pārmaiņām Gruzijas un Krievijas attiecībās. "Nepietiekami apņēmīgais" prezidents Eduards Ševarnadze tika novākts pie malas, un gadu vēlāk Gruzija saskaņoja Individuālo plānu partnerattiecībām ar NATO un nosūtīja militāro kontingentu uz Afganistānu. Turpmākā Gruzijas līderu maiņa alianses stratēģiju tikpat kā neietekmēja. Un šodien uz sadarbības pamatiem Gruzijas teritorija tiek piešķirta NATO bāzu dislokācijai un manevriem, lai alianses kareivji apgūtu iespējamo karadarbības vietu.
Gruzijā ir vairāki militāro apmācību centri, kuros atrodas ārvalstu (pārsvarā — ASV) speciālistu — instruktoru vienības, kas it kā nodarbojas ar gruzīnu karavīru apmācību. Taču centrus iespējams ātri pārveidot par pilnvērtīgām Pentagona karabāzēm. Tā nav nejaušība: militārās sagatavošanas centrs Vaziani (netālu no Tbilisi) izveidots pēc Hohenfelsas bāzes (Vācija) parauga.
Vispasaules militārā spēka reitingā ne īpaši bagātā, kompaktā Gruzija ar mazāk nekā 3,7 milj. iedzīvotāju ieņem 82. vietu, tūlīt aiz Zimbabves. Un tomēr Gruzijas armijā ir vairāk nekā 30 tūkstoši karavīru, sauszemes spēku sastāvā ir četras cīņasspējīgas brigādes, kas bruņotas ar 220 tankiem, aptuveni 350 pašgājējām artilērijas iekārtām un buksējamajām iekārtām, 265 raķešu iekārtām. Pie tam Gruzija ievēro militāro izdevumu "NATO līmeni": 2018. gadā Aizsardzības ministrijas budžets sasniedza 802 milj. laru (aptuveni 328 milj. dolāru) — vairāk nekā 2% IKP (2017. gada nogalē — 15,2 mlrd. dolāru). Gruzija iepirkusi ASV prettanku raķešu kompleksus Javelin (410 raķetes un 72 palaišanas iekārtas). Rit pārrunas par pārnēsājamo zenītraķešu kompleksu "Stinger" iegādi, un lielākā uzmanība pievērsta PGA līdzekļiem.
Gruzijas Aizsardzības ministrija izstrādā bruņoto spēku rezervju un mobilizācijas koncepciju. Plānots izveidot armijas rezervi, teritoriālo rezervi un speciālistu rezervi ar karaklausībai padoto dienestu līdz 60 dienām gadā. NATO štābs augstu vērtē Gruzijas sauszemes spēkus. Te saskatāmas 2008. gada "grābekļa" kontūras.
Arī 2008. gada augustā Gruzijā atradās vairāki tūkstoši ārzemju (pārsvarā — amerikāņu) karavīru. Šī iemesla dēļ Gruzijas valdība loloja neuzvaramības, visatļautības un nesodāmības ilūzijas, kas pajuka pēc piecas dienas ilgas karadarbības. Un ASV speciālo uzdevumu kareivji, ko Krievijas mierneši 2008. gada augustā saņēma līdz ar ieročiem un kara tehniku netālu no Poti, itin labi zina, kādas ir Ziemeļatlantijas iespējas Krievijas robežu tuvumā.
