RĪGA, 24. jūlijs — Sputnik. Iespējama avārija Baltkrievijas AES vai elektrotīklu atslēgšana pēc Lietuvas izstāšanās no BRELL varētu izmaksāt valstij aptuveni 3 miljardus eiro, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz LRT.
Jūnija beigās Baltijas valstis, Polija un Eiropas Komisija parakstīja vienošanos par Baltijas energosistēmu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem. Pārslēgšanu plānots veikt līdz 2025. gadam. LRT vēsta, ka līdz šim brīdim republika dzīvos "pastāvīga stresa" apstākļos.
Viens no iemesliem ir Baltkrievijas AES ekspluatācijas sākums 2019. gadā — šajā laikā plānots iedarbināt stacijas pirmo energobloku. Daži eksperti uzskata, ka straujš sprieguma lēciens AES vai tās atslēgšana var novest pie ārkārtas situācijas Lietuvā vai elekroenerģijas padeves atslēgšanas.
Eksperti vērtē, ka zaudējumi Baltijas valstij var sasniegt 3 miljardus eiro. LRT uzskata, ka Lietuvas energosistēma nebūs aizsargāta, kamēr tā veido BRELL elementu, taču arī pēc izstāšanās no BRELL situācija neuzlabosies.
Atzīmēts, ka līdz 2020. gadam Baltkrievijas un Kaļiņingradas apgabala elektrotīkli varēs darboties neatkarīgi no Baltijas valstīm.
Litgrid direktors Daivis Virbickas atzīmēja, ka pēc BelAES pirmā reaktora ieslēgšanas avārijas režīmā būs spiesta strādāt ne tikai Lietuva, bet arī viss Baltijas reģions, jo gadījumā, ja stacija pārtrauks elektroenerģijas padevi, tās deficīts tiks segts uz citu avotu rēķina.
Lietuvas Valsts drošības departamenta 2018. gada pārskatā teikts, ka Krievija 2014. gadā sākusi darbu ar mērķi nodrošināt Kaļiņingradas apgabala energodrošību. Līdzīgs projekts tiek īstenots arī Baltkrievijā. Plānots, ka darbi abās valstīs tiks veikt līdz 2020. gadam, tātad piecus gadus pirms Baltijas valstu ieplānotās sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas tīkliem.
Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns uzsvēra, ka Baltijas valstu izstāšanās no BRELL varētu izmaksāt vienu miljardu eiro, taču lielāko daļu izdevumu uzņemsies ES.
Lietuva jau sākusi sagatavošanos atslēgšanai no Krievijas energosistēmas. Elektroenerģijas padeves sistēmas rekonstrukcija valsts ziemeļaustrumu daļā ilgs četrus gadus un izmaksās 28,9 milj. eiro.
Tāpat Lietuvas valdība pastāvīgi iebilst pret BelAES, kas tiek būvēta 50 km attālumā no Viļņas. Pēc politiķu domām, stacija apdraud reģionu, lai arī Minska apliecina, ka AES atbilst starptautiskajām drošībjas prasībām, un uzskata, ka Lietuvas paziņojumi ir politizēti.
Pie tam daudzi eksperti uzskata, ka atslēgšanās no BRELL patiešām sagādās grūtības Lietuvai, taču tās nav saistītas ar BelAES ekspluatācijas sākumu. Problēmas slēpj nepārdomātā un dārgā pārslēgšanās uz Eiropas tīkliem.
Pēc Lietuvas atslēgšanās no Krievijas energotīkliem tai paliks tikai enerģijas piegādes pa vienu elektroenerģijas padeves līniju no Polijas un enerģētiskais savienojums NordBalt, kura darbā pastāvīgi vērojami traucējumi.
