RĪGA, 22. jūlijs — Sputnik. Tiesību aizstāvis, Latvijas Krievu kustības līderis Ruslans Pankratovs ir sašutis par to, ka Krievijas ĀM efektīvi nereaģē uz krievu tiesību apspiešanu Latvijā. Kādēļ Krievijas politiķi nevar ietekmēt situāciju un kādēļ Krievijas valdība solīja ieviest ekonomiskās sankcijas, taču konkrēta rīcība nesekoja, interesējas aktīvists.
Politologs un žurnālists Armens Gasparjans atbildēja uz Pankratova jautājumiem tuvāko ārvalstu un Baltijas valstu notikumu iknedēļas apskatā radio Sputnik.
Latvija pārvērsies Sīrijā
"Pirmkārt, atbildes sankcijas ir, un, spriežot pēc daļas latviešu biznesa raudāšanas, šie mēri sit tiem ļoti sāpīgi. Otra lieta, tas, par ko runā Pankratovs, tas ir pirmais solis pie totālās kampaņas ieviešanas, kuru vainago kara darbību sākums," paskaidroja Gasparjans.
Viņš piedāvāja iztēloties situāciju, kurā Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova politkorektuma runas vietā draud ar pasākumiem, kuri spēs Latvijai likt atgriezties pie saprāta.
"Pāris mirkļus pēc šāda paziņojuma tiks sasaukta ANO Drošības Padome ar galveno tematu par to, ka krievi gatavojas iet pret Latviju. Cik laika būs nepieciešams, lai Baltā nama preses sekretāre sāktu nervozi trīcēt un kliegt par to, ka krievi sajukuši prātā un tikuši klāt nelaimīgajai mazajai Latvijai," izteica minējumu politologs par notikumu attīstības turpmāko iespējamo variantu.
Pēc Gasparjana sacītā, jebkāds paziņojums no Maskavas puses, kurā var atraust kaut daļiņu provokāciju, tiks izvērtēts kā rupja iejaukšanās suverenas valsts lietās. Turklāt salīdzinājumam uzreiz tiks minēta Sīrija, uzskata Gasparjans.
Krievi Latvijā
Un pats galvenais, pēc politologa domām, pašā Latvijā nav nekādu mājienu, ka Krievija mestos kādu glābt. Jo krievu pilsoņu sabiedrība Latvijā ir ne vien nekonsolidēta savā pozīcijā, bet arī nespēj izlemt, kādas ir viņu politiskās simpātijas.
"Ja jums atkal desmitiem krievu partiju aizgāja uz vēlēšanām, tad tas nozīmē elektorāta dalīšanos. Te rodas jautājums, kas tad jums traucēja apvienoties, izveidot vienotu dūri, izveidot programmu. Ja jūs esat 500 tūkstoši, savukārt visas valsts iedzīvotāju skaits ir 1 miljons 700 tūkstoši, tad tas nozīmē, ka jūs varat iegūt trešo daļu Latvijas Saeimā vai Rīgas domē. Tad kādēļ krievu pilsoņu sabiedrība Latvijā pati nenodarbojas ar savu konsolidāciju," pauda sašutumu Gasparjans.
Viņš uzsvēra, ka ar lielu cieņu izturas pret Ruslanu Pankratovu, taču uzskata, ka no tiesību aizstāvja puses, pirms pieprasīt no Krievijas ĀM kaut kādu nopietnu iejaukšanos, sākumā būtu vērts tikt skaidrībā ar to, ko vēlas Latvijas krievu iedzīvotāji. Gasparjans uzskata, ka šie iedzīvotāji savā masā ir pasīvi un, acīmredzami, cer, ka tie retie politiskie aktīvisti, kuri apņēmušies aizstāvēt viņu tiesības Latvijā, izdarīs visu paši.
"Taču tas ir raksturīgi ne tikai Latvijai, bet gan jebkurai sabiedrībai, pasīvā elementa, kurš gatavs dzīvot politiskajās interesēs, nekad nemēdz būt par daudz. Savukārt Latvijā, spriežot pēc visa, viņa principā nav," pateica politologs.
Neīstie krievi
Tāpat viņš uzsvēra, ka tas spiediens, kuru Latvijas varas iestādes rada krievu sabiedrībai, ir politiķu aizmāršība, kuri it kā nostājušies šīs sabiedrības aizstāvībā, un kuriem patiešām bija iespēja ar to nodarboties, taču kaut kādu iemeslu dēļ viņi to nolēma nedarīt.
Gasparjans atgādināja par "Saskaņas" partiju, kura sākumā pozicionēja sevi kā krievu partija, kura uzvarējusi vēlēšanās. Politologs paziņoja, ka tam bija jāsniedz iespēja krieviem ietekmēt politisko procesu. "Saskaņai" bija jākļūst par sava veida tribīni, no kuras tiktu translēti Latvijas krievu pilsoņu sabiedrības noskaņojumi. Taču, kā var redzēt tagad, nekas tāds nenotika, atzīmēja Gasparjans.
"Visa Krievija nesen aplaudēja krievu mēram un "Saskaņas" līderim Nilam Ušakovam. Visi domāja, ka viss būs labi, ka tagad ir kam nodarboties ar krievu problēmām. Taču noskaidrojies, ka praksē neviens neko šajā jautājumā nav darījis un nedara joprojām. Vai tiešām Zaharovai jāsūta Latvijas krievu partijām instrukcijas ar baložu pastu? Ja jums ir krievu elektorāts, kurš jūs ir ievēlējis, jums ir jāpamēģina veikt to izmaiņu likumdošanā, kura apmierina krievus, taču tas netiek novērots," paziņoja politologs.
Viņš pastāstīja, kas būs, ja Krievija tomēr ieviesīs visstingrākās sankcijas pret Latviju. Gasparjans uzskata, ka šādu mēru izmantošana attiecībā pret Latviju tikai atbalstīs Latvijas valdību tās rusofobiskās pozīcijās. Sankcijas pret Latviju Saeimā pārvērsīs no cīņas instrumenta ar rusofobiju pierādījumā tam, ka šī rusofobija ir pilnībā pamatota.
Latvijas krievu iedzīvotājiem izvirzīs šīs stingrās sankcijas, uzsverot, ka tās ietekmē ne vien latviešu biznesu valstī, bet arī krievvalodīgo biznesu.
"Un kas šādā situācijā būs sakāms Krievijai? Tas, ka par šādām sekām neviens nepadomāja?" uzdeva retorisku jautājumu Gasparjans.
Krievu nākotne Latvijas politikā
Pēc viņa domām, pēc Latvijas Saeimas vēlēšanām, kuras ieplānots 6. oktobrī, krievu pārstāvniecība Saeimā nekļūs stiprāka. Gasparjanam pastāv aizdomas, ka krievu šoreiz būs pat mazāk, nekā iepriekš. Un tas viss krievu nemākulības dēļ vienoties un konsolidēties.
Gasparjans uzskata, ka šajā vēlēšanu ciklā jāmēģina vismaz kaut kā atrisināt šo krievvalodīgo problēmu, vismaz gūt panākumus konsolidācijas virzienā.
"Taču, spriežot pēc tā, ka krievu politiķiem Latvijā nebija acīmredzams fakts, ka vienoties vajadzēja ilgi pirms vēlēšanām, ka bija jāapvienojas, tad nevajag gaidīt Krievijas ĀM un citu organizāciju atbalstu, te jau neko nevar izdarīt. Es pastāvīgi atkārtoju vienu un to pašu, taču nekad nekas nenotiek. Man dažkārt gribas apsēsties un sākt raudāt, jo viss ir bezcerīgi," noslēgumā pateica politologs.
