Festivālu Lampa, kas ik gadus tiek organizēts Cēsīs ar Britu padomes un Vācijas ĀM atbalstu, šogad apciemoja viens no Krievijas opozīcijas līderiem, Mihaila Hodorkovska dibinātās kustības "Atklātā Krievija" līdzpriekšsēdētājs Vladimirs Kara-Murza jaunākais.
Žurnālisti nolēma izmantot situāciju – Krievijas demokrātijas lāpneša vizīti republikā un lūgt viņa padomu jautājumā, kā krieviem Latvijā aizstāvēt savas tiesības, tostarp arī par skolu izglītību bērniem dzimtajā valodā.
"Neuzņemšos kaut ko ieteikt — jūs šeit situāciju zināt labāk un tiksiet galā pareizāk. Esmu šeit daudz ticies gan ar krieviem, gan latviešiem, man ir ne tikai radinieki Latvijā, bet arī daudz biedru starp politiķiem visdažādākajos politiskajos spēkos – no "Saskaņas" līdz Nacionālajai apvienībai. Galvenais, jums ir demokrātiska sistēma, kas ļauj visas problēmas (protams, tās pastāv) risināt un doties tālāk. Pastāv apturēšanas un atsvaru sistēma, interešu līdzsvarošanas sistēma," – atbildēja Krievijas demokrātijas balsts portālam Delfi.
Ar tādu atklāsmi satriektā žurnāliste mēģināja pastāstīt Krievijas opozicionāram, ka problēmas nez kāpēc nerisinās nu jau ne pirmo gadu desmitu. Kara-Murza ieteica pagaidīt jaunās Saeimas vēlēšanas.
"Jebkurā gadījumā, jums iespējami dažādi viedokļi. Un par to ar vāli pa galvu nedos. Tātad var turpināt cīnīties," – secināja Kremļa kritiķis.
Atliek tikai minēt, kam būtu jānotiek pēc Saeimas vēlēšanām. Pat iztēlojoties gandrīz neiespējamo – "Saskaņas" pārstāvi Vjačeslavu Dombrovski uzņems Saeimā, nav saprotams, ko tas mainīs Latvijā dzīvojošo krievu stāvoklī? Un par "vāli pa galvu" runājot, šķiet, Kara-Murza neko nav dzirdējis par patronu kārbu, kas atrasta opozīcijā esošā Latvijas žurnālista Jurija Aleksejeva dzīves vietā. Ja Krievijas tiesībsargājošās iestādes rīkotos ar tādām metodēm, par viņiem smietos, zemē krizdami. Bet Latvijā – gan jau izies cauri.
Vai varbūt Kara-Murza ir dzirdējis par to, ka Latvijā pilnā sparā tiek pielietots pants par palīdzību ārvalstīm, saskaņā ar kuru iecerēts notiesāt opozicionāru Aleksandru Gapoņenko? Pantu, kura analogam Krievijā nav sekmīgas prakses tiesvedībā, neviena rezultatīva tiesas lēmuma, jo tiesu sistēmā Krievijā tādas lietas sabrūk. Bet Latvijā – viss kārtībā, viss darbojas.
Interesanti, kādā taigā kokus cirstu lielākā daļa Krievijas opozīcijas pārstāvju, ja Krievijā šis pants strādātu tāpat kā Latvijā?
Krievijas opozīcijas aprindās par labo toni tiek uzskatīts nemanīt problēmas ar demokrātiju kaimiņvalstīs. Taču, Kad Krievijas opozicionāri ierodas Baltijā un sāk vietējiem krieviem lasīt lekcijas par attīstīto demokrātiju Latvijā, tas šķiet ne vien smieklīgi, bet gan augstākajā mērā muļķīgi. Taču Vladimirs Kara-Murza jaunākais nebūt nav muļķis. Tad kāpēc tas vajadzīgs?
Te atmiņā ataust cits tīri gudrs Krievijas opozicionārs Dmitrijs Savins, kurš nesen no Krievijas aizbēdzis uz Latviju. Viņš absolūti nemana mazākumtautību diskrimināciju Latvijas Republikā, vēl vairāk, viņš pat attaisno tādu Latvijas valdības attieksmi pret vietējiem krieviem. Nesen viņš nodibināja "Asociāciju krievu pilsoniskās sabiedrības un krievu emigrantu atbalstam" (AREM). Asociācija, kuras kurators ir Satversmes aizsardzības birojs, iekļauta globālā ASV projektā ar ieceri izveidot ārvalstīs dzīvojošo Krievijas pilsoņu politisko organizāciju līdz 2024. gada vēlēšanām Krievijā.
Vai tik ne tāpēc Krievijas opozicionāri rūpīgi ignorē mazākumtautību tiesību ievērošanu Latvijā, ka jautājumā par kārtējās krāsainās revolūcijas organizēšanu Krievijā cer uz "politisko ārzonu" Latvijā, kurā, starp citu, labi jūtas "Medūza"?
Šajā kontekstā interesi rada kāds fakts: pēdējā laikā aizvien ciešāki kļūst Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča sakari ar Krievijas opozicionāru, līdz galam vēl par nabagu nepalikušo oligarhu Mihailu Hodorkovski. Rinkēvičs neko nedara tāpat vien – viņš ir gudrākais no visiem ārlietu ministriem Latvijā, ceturtās republikas laikā (pirmā – Iskolat, otrā – no 1918. līdz 1934. gadam, trešā – LPSR, ceturtā – no 1991. gada).
Taču vai Latvijai tas ir vajadzīgs? Pagājušā gadsimta 20.-30. gados Latvija jau bija viens no Kremlim naidīgās opozīcijas centriem. Ar ko tas viss beidzās?
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.
