RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Lauksaimniecības datu centra informāciju, 2018. gada pirmajā pusē Latvijā nodotā svaigā piena daudzums, salīdzinot ar to pašu laika posmu 2017. gadā, samazinājies par 1,95% — līdz 385 218 tonnām, vēsta Grani.lv.
Tostarp, šī gada jūnijā vien nodotā svaigā piena daudzums samazinājies par 7,2% — līdz 71 934 tonnām.
Vērts atzīmēt, ka slaucamo govju skaits gada laikā samazinājies par 2,87% — no 154 312 govīm, kuras bija uzskaitītas 2017. gada jūnijā, līdz 149 883 govīm 2018. gada jūnijā. Turklāt līdz šī gada jūnijam Latvijā kļuvis par 10,9% mazāk govju ganāmpulku, nekā 2017. gadā. Šobrīd reģistrēti 15 534 ganāmpulki.
Vidēja piena iepirkšanas cena šī gada jūnijā, tieši pretēji pacēlusies, sastādot 270,9 eiro par tonnu, kas ir par 1,3% dārgāk, nekā maijā. Eiropas Savienībā vidējā iepirkuma cena jūnijā sastādīja 323,1 eiro par tonnu, kas ir par 0,7% vairāk, nekā maijā.
Iepriekš tika ziņots, ka 2014. gada augustā Krievijas ieviestais pārtikas embargo ārkārtīgi negatīvi ietekmējis Latvijas pārtikas tirgu un it īpaši piena produkcijas ražotājus. Latvijas valdība 2017. gada sākumā pat pieņēmusi lēmumu par papildus septiņu miljonu eiro piešķiršanu piena ražotājiem. Finansējums tika novirzīts piena ražotāju ienākumu samazināšanās minimizēšanai pēc Krievijas embargo noteikšanas.
Embargo un piena cenas
Toreiz piena iepirkuma cena Latvijā sastādīja 29,5 eirocentus par litru, kas bija zemāks par ES vidējo rādītāju. Taču jau 2018. gada janvārī piena kooperatīvi nolēma apvienoties pret zemajām piena iepirkuma cenām. Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā (LLKA) atzīmēja, ka normālai pastāvēšanai zemnieku saimniecībām ir jāeksportē 40% piena, jo Latvijā var pārstrādāt tikai 60%.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien, 12. jūlijā, pagarināja līdz 2019. gada 31. decembrim pārtikas embargo attiecībā pret valstīm, kuras ieviesa sankcijas attiecībā pret Krieviju, — ASV, ES valstīm, Kanādu, Austrāliju un Norvēģiju.
Aizliegumā palikuši visi tie produkti, kas tika aizliegti 2014. gada augustā, — gaļa, desas, zivis un jūras veltes, dārzeņi, augļi un piena produkcija.
Jūnija beigās Eiropas Savienības līderi Briseles samitā vienojās par sankciju pagarināšanu attiecībā pret Krieviju vēl uz pusgadu. Šādu lēmumu puses pieņēma pēc īsas diskusijas par Krievijas, Ukrainas un Minskas vienošanās tematu.
Maskava vairākkārt paziņoja, ka nav konflikta puse Ukrainā un Minskas vienošanās subjekts. Taču Eiropas Savienība un ASV tomēr ieviesa ierobežojošos pasākumus pret Krieviju, savukārt Maskava — atbildes ierobežojumus.
