RĪGA, 24. oktobris — Sputnik. Eiropas Parlamentā izskanējis ierosinājums izveidot krīzes rezervi, lai atbalstītu nozares, kas cietušas Krievijas embargo rezultātā. Pārsvarā runa ir par lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, ziņo RT.
Eiropas Parlamenta Budžeta komiteja sagatavojusi atskaiti ES budžeta veidošanai 2018. gadam. Cita starpā tajā iekļauti ierosinājumi lauksaimniecības nozarei. Speciālisti uzskata, ka patlaban ES agrārais sektors pārcieš nenoteiktības periodu, kas saistīts ar sankcijām pret Krieviju un Maskavas atbildes soļiem.
"Krievijas embargo nav atcelts, un tam ir ārkārtīgi negatīvas sekas, it īpaši no dārzeņu, augļu un piena produkcijas ražotāju viedokļa," — teikts dokumentā.
Autori aicina "nodrošināt efektīvu atbalstu nozarēm", kas cietušas Krievijas embargo rezultātā. Atskaitē izskan ierosinājums izveidot "jaunu krīzes rezervi, kas dāvātu iespēju savlaicīgi reaģēt krīzes situācijās".
Nomierināt sankciju pretiniekus
Krīzes rezerves izveide nepieciešama, lai nomierinātu valstis, kas ierosina atcelt pret Krieviju vērstās sankcijas, uzskata Krievijas ZA Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas politisko pēdījumu nodaļas zinātniskā līdzstrādniece Jekaterina Šumicka.
"Patlaban palielinās un darbību paplašina valstu bloks, kas pieprasa mīkstināt vai atcelt pret Krieviju vērstās sankcijas, tāpēc viņi ir izdomājuši vēl vienu ekonomisko instrumentu — šo fondu. Tas palīdzēs ne tikai atrisināt lauksaimniekcības nozaru problemu, bet arī psiholoģiski nomierināt sašutušos agronomus, lai viņi vēl skaļāk nepieprasītu sankciju atcelšanu," — paziņoja eksperts.
Šumicka norādīja, ka starp valstīm, kas pieprasa mīkstināt Krieviju ierobežojošos pasākumus, ir Itālija, citas Dienvideiropas valstis, Bulgārija, Austrija un Čehija.
ES zaudējusi divreiz vairāk nekā Krievija
Iepriekš ANO speciālais ziņotājs jautājumā par vienpusējo piespiedu pasākumu negatīvo ietekmi cilvēka tiesību īstenošanas jomā Idriss Džazairi paziņoja, ka pret Krieviju ieviestās sankcijas nav iedarbojušās un izrādījušās neproduktīvas, pie tam skarot arī pašas sankciju iniciatores — trīs gadu laikā ES ekonomika naudas izteiksmē zaudējusi divreiz vairāk nekā Krievijas ekonomika.
Eksperts informē, ka pret Kreiviju vērsto sankciju rezultātā ES ekonomika zaudē 3,2 miljardus dolāru mēnesī, bet Krievijas tiešie zaudējumi patlaban sasniedz aptuveni 15 miljardus ES dolāru gadā, jeb 55 miljardus dolāru kopumā.
Taču KF ir spējusi sekmīgi pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Darbu sāka ekonomikas diversifikācijas programma ar mērķi novērst "naftas atkarību", lielāka uzmanība tika veltīta zinātniskajiem pētījumiem, kas iezīmēja atgriešanos pie agrākajiem laikiem, kad daudzos sektoros, tostarp kosmosa tehnoloģiju nozarē Krievijas Federācija bija avangardā.
Latvija zaudē miljardu eiro gadā
EP deputāts no Latvijas Andrejs Mamikins paziņoja, ka Krievijas kontrsankciju rezultātā Latvija zaudē "vismaz miljardu eiro gadā".
"Tie nav tiešie ienākumi budžetā, tie ir tiešie un netiešie līdzekļi, kas varētu būt Latvijas ekonomikā, jo Krievija ir ļoti liels tirgus. Pieņemsim, pienu mēs pārdevām ne tikai Maskavā un Sanktpēterburgā, bet arī Pleskavā un Kaļiņingradas apgabalā," — uzsvēra politiķis.
Pēc viņa domām, cietuši arī lietuvieši un igauņi.
"Cietusi piena, gaļas ražošana, pārstrāde. Daļēji cietuši vācieši, taču vācieši vairāk pārdeva mašīnbūves produkciju, uz ko attiecināts "ieroču embargo". Tas ir tas, ko pati Eiropas Savienība izdomājusi pret Krieviju, nevis Krievijas pretpasākumi. Cietuši spāņi un itāļi, kuri tradicionāli pārdeva lauksaimniecības produkciju," — uzsvēra Mamikins.
Eirodeputāts atzīmēja, ka iepriekš šajā jautājumā nosūtītas vēstules uz augstākajām instancēm.
"Jau 2014. gadā mēs ar kolēģiem — latviešiem un somiem — nosūtījām vēstuli Filam Koganam, lauksaimniecības komisāram. Starp citu, sākotnēji viņš solīja kompensēt visu, pēc tam paziņoja, ka pusi, bet galu galā Latvijas zemnieki saņēma 10 reizes mazāk nekā solīja komisārs. Jautājums ir par to, kā Eiropas Komisija tur savu vārdu."
