RĪGA, 3. jūlijs — Sputnik. Polija noraizējusies par ultralabējās ideoloģijas atdzimšanas problēmu tādās valstīs, kā Latvijā un Ukrainā, informēja republikas Ārlietu ministrija.
Izdevums "Izvestija" ziņo, ka Polijas Ārlietu ministrija atzīmējusi: cīņai ar nacisma izpausmēm jātop par kopēju mērķi ne tikai Austrumeiropas reģionā, bet arī visās pārējās valstīs. Varšava aicināja citu valstu valdības saukt pie kriminālatbildības cilvēkus, kuri slavina totalitāras ideoloģijas.
Atbildot uz izdevuma jautājumu par nacisma faktisko atdzimšanu vairākās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā un Ukrainā, Polijas ĀM paziņoja, ka situācija Eiropā satrauc valsti.
"Ņemot vērā Polijas vēsturisko pieredzi, tamlīdzīgi notikumi mūs satrauc, turklāt pēdējā laikā tie vērojami ne tikai jūsu minētajās vietās, bet arī citās Eiropas valstīs. Polija ir pārliecināta, ka atbildība par to vispirms jāuzņemas valstij. Mēs ceram, ka atsevišķu valstu valdības apzināsies, ar ko tas draud. Ir jācīnās ar fašisma izpausmēm, kas jāatdala no huligāniskas izrīcības," – atzīmēja Polijas ĀM.
Resora pārstāvis piebilda, ka Polija vienmēr piedalās starptautiskās diskusijās par šo tēmu. Pie tam Varšava rūpīgi seko arī situācijai valstī, lai apturētu tamlīdzīgas tendences atbilstoši saviem likumiem un starptautiskajiem tiesiskajiem aktiem.
"Katrs nacistiskas ideoloģijas slavinašanas gadījums tiek izvērtēts individuāli. Konstatējot šādu faktu, pie kriminālatbildības tiek sauktas konkrētas personas. Tā rīkoties aicinām arī savus partnerus gan rietumos, gan austrumos. Esam pārliecināti, ka, ņemot vērā mūsu reģiona vēsturisko pieredzi, cīņai pret nacisma atdzimšanu ir jākļūst par kopēju mērķi," – uzskata Polijas ĀM.
Pēdējos gados par nacisma atdzimšanas problēmu Eiropā vairākkārt runājusi Krievija. Šogad pasākumā, kas bija veltīts vācu karaspēku sakāves Staļingradas kaujā 75. gadadienai, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atzīmēja, ka imunitāte pret nacisma vīrusu dažās valstīs manāmi kritusies, un uzsvēra, ka dziļas bažas rada situācija Ukrainā.
Krievijas Stratēģisko pētījumu institūta vadošais zinātniskais līdzstrādnieks Oļegs Ņemenskis uzskata, ka Krievija un Polija varētu sadarboties starptautiskajā arēnā cīņā ar ultralabējo ideoloģiju popularizāciju Eiropā.
"Maskavu un Varšavu vieno, piemēram, kopīga nepatika pret Banderas ideoloģiju. Taču pagaidām Polijai ir grūti pārvarēt kompleksu, kas tai neļauj ciešāk koordinēt savas darbības ar Krieviju. Taču šis jautājums ir jārisina. Krievija kopā ar Poliju un citām valstīm var izdarīt spiedienu pret valstīm, kas stimulē ultralabējo ideoloģiju popularizāciju," – teica politologs.
Ultralabējā radikālisma atdzimšanas problēma saasinājās pēc 2014. gada notikumiem Ukrainā – nacistu līdzskrējēji tiek oficiāli celti varoņu rangā. Piemēram, pērn Ļvovā tika uzstādīts piemineklis UPA (ekstrēmiska organizācija, aizliegta Krievijas teritorijā) komandierim Romājam Šuhevičam, bet 2019. gadā Žitomirā, iespējams, parādīsies piemineklis Stepanam Banderam.
Igaunijā ik gadus notiek SS 20. divīzijas veterānu salidojums. Latvija jau 1998. gadā valsts līmenī sāka svinēt Latviešu leģionāru piemiņas dienu. Lai arī drīz vien svētki zaudēja oficiālo statusu, ik gadus 16. martā Latvijas iedzīvotāji līdz ar vairākiem politiķiem iziet ielās, lai godinātu pret Sarkano armiju karojušo nacistu piemiņu. 2012. gadā Bauskā tika svinīgi atklāts piemineklis SS latviešu bataljoniem.
