Pataisīsim Rīgu atkal latvisku: nacionālpatrioti par Dziesmu un deju svētkiem

© Рижская дума / Rīgas DomeТоржественное шествие участников XXVI Вселатвийского праздника песни и XVI Праздника танца
Торжественное шествие участников XXVI Вселатвийского праздника песни и XVI Праздника танца - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Nacionālistiski noskaņotie sociālo tīklu apmeklētāji liek lietā Dziesmu un deju svētkus, lai paņirgātos par nelatviešiem.

RĪGA, 3. jūlijs — Sputnik. Grūti tam noticēt, taču pat tik saliedējošu pasākumu kā Dziesmu un deju svētkus daži latviešu izsmalcinātās inteliģences pārstāvji uzskata par lielisku iespēju paņirgāties par saviem līdzcilvēkiem un kurināt naidu. Piemēram, Twitter lietotājam Uģim Rotbergam mieru nedod jautājums, kādu tautas tērpu vilks Rīgas mērs Nils Ušakovs. ​

"Kāda novada tautas tērpu šodien velk Ušakovs?" — vaicā Uģis saviem lasītājiem. Viņš saņēma plašu atbalsi. ​

"Kislodriščinskas," — ironizē pazīstamā latviešu žurnāliste un nacpatriote Elita Veidemane. Publikācijai pievienojās vesels jokdaru koris ar dažādām versijām.

​"Doņeckas tautas republikas?" — raksta Saeimas spīkeres Ināras Mūrnieces biroja bijusī vadītāja Eva Našeniece.

Starp piedāvātajiem novadiem, ko pārstāvēt Nilam Ušakovam figurēja arī "Purvciems", "Vorkuta", "Abrene" un citi varen asprātīgi varianti.

Tīri latviska Rīga

Savukārt vīriešu kora Vilki pārstāvji, spriežot pēc visa, ne tikai dzied, bet arī plāno cīnīties par Latvijas galvaspilsētas nacionālo "tīrību". ​

"Sveiciens svētkos! Šodien, 1.jūlijā sākas Vispārējie LATVIEŠU XXVI Dziesmu un XVI Deju svētki! Svētku nedēļa, kad Rīga atkal kļūst Latviski tīra. Strādāsim visi kopā, lai tā kļūtu tīra pastāvīgi!" — savu sveicienu viņi publicēja Twitter.

Citu Twitter apmeklētāju šokēja vārds "paldies" krievu valodā, kas izskanēja no Dziesmu un deju svētku skatuves. Nedziedējamo dvēseles traumu viņai sagādājusi operdziedātāja Marina Rebeka.

​"Izbrīnu raisa operdziedātāja Marina Rebeka. Dzied Dziesmu svētku koncertā latviski, intervijās pozicionē sevi kā latvieti, bet pēc priekšnesuma koncertā paldies vietā pasaka spasibo. Man žoklis atkārās. Lai nu kur, bet ne jau Dziesmu svētkos…" — sašutusi klāsta LīgLberga.

Atgādināsim, ka iepriekš Drošības policija brīdināja, ka Dziesmu un deju svētkus atsevišķas personas, iespējams, izmantošot individuālās atpazīstamības popularizācijai, it īpaši ņemot vērā Saeimas vēlēšanas šoruden. Iestāde atzīmēja, ka Latvijas tēla diskreditācija tās simtajā gadskārtā esot viens no paņēmieniem, ko Krievija sistemātiski izmantojot informācijas telpā.

Tātad varam pieļaut, ka DP diezin vai ieinteresēsies par minēto publikāciju autoriem un komentāriem, kuros jūtama nacionālā neiecietība, toties pašu apskatu noteikti uzskatīs par kārtējo "Latvijas tēla diskreditāciju".

Ziņu lente
0