Austrumeiropa varētu iegūt tiesības "atpirkties" no migrantiem

© Sputnik / Алексей Витвицкий / Pāriet pie mediju bankasES samitā Briselē
ES samitā Briselē - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Emocionāli smagajā un konfliktu pilnajā ES samitā Briselē 28. jūnijā neizdevās atrast risinājumu migrantu problēmai, kas apmierinātu visas savienības dalībvalstis, taču starp panāktajiem kompromisiem varētu būt arī tiesības "atpirkties" no bēgļu uzņemšanas.

RĪGA, 30. jūnijs — Sputnik. Austrumeiropas valstis varētu saņemt tiesības atteikties no bēgļu uzņemšanas saskaņā ar ES kvotām, taču tas izmaksās dārgi. Oficiāla iespēja atpirkties no "svešinieku" uzņemšanas tiek atrunāta samitā Briselē, taču summas un termiņi nav minēti, portālā Sputnik Igaunija stāsta Aleksejs Toms.

Иммигранты в порту Катании - Sputnik Latvija
Politika
Eiropa nav gatava jaunam imigrantu vilnim no Āzijas un Āfrikas

Iespēja dāvāt tiesības atpirkties no imigrantu uzņemšanas valstīm, kas kategoriski nevēlas redzēt pie sevis "svešiniekus", tiek uzskatīta par Eiropas Komisijas un visas Rietumeiropas sakāvi. Tomēr, uzskata analītiķi", ES spiesta spert šo soli, lai pārvarētu krīzi attiecībās ar Višegradas grupu ar Poliju priekšgalā, kas kategoriski atsakās izvest migrantus no nometnēm kontinenta dienvidos atbilstoši ES kvotām. Iepriekš vēstīts, ka ES samitā Briselē ir jāatrod risinājums migrācijas problēmai, kas sašķeļ savienību un stimulē nacionālistisku noskaņojumu.

Ja Polija, Ungārija, Čehija un Slovākija saņems tiesības atpirkties no migrantiem, līdzīgu iespēju noteikti vēlēsies saņemt arī Baltijas valstis, kurās imigrantu kvotas tāpat, maigi izsakoties, nav guvušas iedzīvotāju atbalstu. Šajā gadījumā par "atkritēju" naudu būtu iespējams būvēt jaunas nometnes bēgļiem Eiropas dienvidos — Grieķijā, Itālijā un Spānijā vai Balkānu valstīs.

Itālijas premjers piespiedis kolēģus strādāt visu nakti

Provizoriskais, visai miglainais ES valstu diskusijas rezumējums jaunās migrācijas politikas jautājumā samita dalībniekiem izmaksāja bezmiega nakti un samaitātus nervus.

Kā jau bija domājams, bēgļu sadalījums pa savienības valstīm kļuva par sāpīgāko un strīdīgāko tēmu ES valstu un valdību vadītāju tikšanās gaitā. Stāsta, ka par to var pateikties Itālijas jaunajam premjerministram Džuzepem Konte, kurš Beļģijas galvaspilsētā ieradies, būdams naidīgi noskaņots teju vai pret visu ES. Pārējie eiropieši uzskata, ka viņa "skarbo pozīciju" atbalsta ASV prezidents Donalds Tramps.

Селфи с канцлером Германии Ангелой Меркель - Sputnik Latvija
Katram piektajam Vācijas iedzīvotājam ir "ārzemju saknes"

"Itālijai nav vajadzīga pļāpāšana, tai vajadzīgas konkrētas darbības," — gandrīz visas ziņu aģentūras Eiropā citēja vārdus, ko Itālijas premjers teicis pēc ierašanās Briselē. Konte turklāt paziņojis, ka samits nesasniegs rezultātu, ja itāļi nesaņems reālu palīdzību no sabiedrotajiem.

Valdības maiņa Itālijā lielā mērā notika, ņemot vērā iedzīvotāju neapmierinātību ar imigrantu pieplūdumu no Āzijas un Āfrikas valstīm 2015.-2016. gg. un vilšanos par sabiedrotajiem, kuri nesteidza izmitināt savās valstīs patvēruma meklētājus pēc ES kvotu principa.

Miegaini premjerministri nezināja, vai atrasts lēmums

"Eiropa saskaras ar virkni problēmu, taču migrācija var pielikt punktu Eiropas liktenim," — Bundestāgā teica Vācijas kanclere Angela Merkele pirms samita, vēsta aģentūra AFP. Patiešām, pašai Merkelei, iespējams, nāktos saskarties ar valdības krīzi Vācijā, ja izgāztos ES vienošanās par jaunas migrācijas politikas principiem.

Piektdienas rītā nekāds oficiāls lēmums netika publicēts. Domājams, vienošanās tiks panākta tuvākajā laikāļ. Piektdien pl. 4:30 Eiropas Padomes priekšsēdētājs Donalds Tusks savā lapā Twitter informēja, ka provizoriska vienošanās panākta.

​Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons ziņoja, ka vienošanās par migrāciju ir apstiprināta.

​Ideja par "atkāpšanās naudu" Eiropas Savienībā nav jauna, taču jau vairākkārt kritizēta un noraidīta ES līderiem sāpīgākā un aktuālākā strīda laikā par to, kā nāktos rīkoties ar nelegālajiem imigrantiem. 2015.-2016. gg. krīze, kad ES dienvidu robežas šķērsoja gandrīz 1,5 miljoni cilvēku no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas, padarīja nevērtīgu spēkā esošo Dublinas vienošanos un Eiropas pārliecību par to, ka tā spēj tikt galā ar nelegālo imigrāciju. ES dienvidvalstis nespēj un nevēlas vienatnē nest tik lielu finansiālo, organizatorisko un sociālo slodzi.    

Ziņu lente
0