RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Vācijas iedzīvotāju skaits, kuri ir imigranti vai imigrantu bērni, ir sasniedzis rekorda atzīmi — 18,6 miljoni cilvēku, raksta The Local.
Federālais statistikas birojs (Destatis) publicēja atskaiti, kurā redzams, ka Vācijas iedzīvotāju skaits ar ārzemju saknēm starp 2015. un 2016. gadu palielinājies par 8,5%.
Citiem vārdiem sakot, katrs piektais (22,5%) Vācijas iedzīvotājs, vai nu pats imigrējis, vai arī to izdarīja kāds no viņa vecākiem.
Destatis skaidro šo fenomenu ar migrācijas pieaugumu valstī pēdējo gadu laikā. Starp 2014. un 2015. gadu uz Vāciju pārcēlušies 2,14 miljoni cilvēku, tostarp bēgļi. Apmēram 45% imigrējuši no citām ES valstīm.
Destatis dati par 2016. gadu liecina, ka 2,3 miljoni Vācijas iedzīvotāju nāk no Tuvajiem Austrumiem – par 51% vairāk nekā 2011. gadā. Cilvēku skaits ar afrikāņu saknēm pieaudzis par 46% un sastāda 740 tūkstošus cilvēku.
Vācijas pilsonība ir apmēram pusei (52%) ārzemju izcelsmes cilvēkiem. Vairums no viņiem – 42% — ieguva pilsonības tiesības, piedzimstot valstī, vēl 33% ir etniskie vācieši, kuri atgriezušies valstī, savukārt ceturtā daļa ir naturalizētie pilsoņi.
Tāpat statistiķi izpētījuši panākumu starpību starp "īstiem" vāciešiem un ārzemju izcelsmes cilvēkiem. Piemēram, 9% vāciešu ar ārzemju saknēm nav mācījušies augstskolā un vidusskolā, savukārt vāciešu vidū šis rādītājs sastāda 2%. Profesionālās izglītības nav 32% migrantu pēctečiem un 9% vietējo iedzīvotāju.
Taču, kas attiecas uz augstāko izglītību, starpība ir niecīga: apmēram 37% ieguvuši brieduma atestātu, un ap 27% pabeidza augstskolu un ieguva zinātnisko grādu, neatkarīgi no izcelsmes.