RĪGA, 7. jūnijs — Sputnik. Eiropas Savienība kārtējo reizi pūlas saskaņot vienotu imigrācijas politiku un no jauna atrisināt konfliktu starp tiem, kuri ir gatavi uzņemt bēgļus, un tiem, kuri tos pie sevis redzēt nevēlas. Iepriekšējais vienošanās variants, ko sagatavoja Igaunija, pat netika izskatīts, bet jauno cenšas izstrādāt Bulgārija, kura līdz 1. jūlijam pilda ES Padomes priekšsēdētāja lomu, vēsta Aleksejs Toms portālā Sputnik Igaunija.
Analītiķi jau pūlas minēt, kāds būs Austrijas variants, kura ķersies pie EP vadības pēc Bulgārijas, no 1. jūlija. ES normatīvie akti imigrācijas jomā izstrādāti ar mērķi nomainīt novecojušo Dublinas līgumu par imigrācijas politiku, draud pārvērsties par savdabīgu savienības "gruzdošo konfliktu". Sofijas prezidentūras aparāts informēja, ka tiek gatavots reformas variants — "kоmpromiss" Dublinas līgumam, kas veidos pamatu tālākajam darbam pirms EP tikšanās jūnija nogalē.
Bulgārijas iekšlietu ministrs Valentīns Radevs, kurš 5. jūnijā vadīja kolēģu apspriedi, paziņoja, ka saruna par ES nākotnes bēgļu politiku bija "atklāta", taču atturējās no epiteta "sekmīga" vai vismaz "perspektīva". Iepriekš Sofija neoficiāli lika noprast, ka, ņemot vērā tās sarežģīto daudznacionālo situāciju un ES pierobežas valsts stāvokli, gribētu "uzdot" ES imigrācijas likumdošanas problēmas risināšanu tās nākamajam priekšsēdētājam – Austrijai.
Patlaban zināms, ka Sofijas sagatavotajā variantā ir vārdi par "atbildības un solidaritātes" līdzsvaru, taču tajā nav nostādnes par imigrantu izmitināšanas kvotām, un tas, domājams, nepatiks Eiropas "smagsvarniekiem". Tas nepatiks arī Dienvideiropas valstīm – tās pastāvīgi atkārto, ka nav mierā ar "Eiropas bēgļu nometnes" lomu.
Igaunijas mēģinājumam bija lemta neveiksme
Nomināli spēkā esošā Dublinas vienošanās paredz, ka imigranti jāuzņem un jāizmitina ES valstij, uz kuras zemes kāju spēris Eiropā bēgļa statusa meklētājs.
Tomēr 2015. gada imigrācijas krīze apliecināja, ka šī vienošanās nav darbspējīga, jo Grieķija un Itālija, kuru krastos "kāju spēruši" aptuveni 1,5 milj. imigrantu, nespēja patstāvīgi atrisināt problēmu. Šī iemesla dēļ Brisele vienojās ar citām ES valstīm par imigrantu sadales programmu savienības valstīs uz kvotu pamata.
Laikā, kad Igaunija ieņēma EP prezidenta posteni, tā nāca klajā ar neveiklu piespiedu mēģinājumu izstrādāt jaunu vienošanos par imigrantiem, taču Rietumeiropā tas nerada nekādu atbalstu un tika aizmirsts tieši tāpēc, ka paredzēja atteikšanos no imigrantu izmitināšanas kvotām. Tallina noteikti saprata, ka tās piedāvājums tiks noraidīts, un, domājams, centās tikai nevienu nesakaitināt. Bēgļu imigrācija un piespiedu izmitināšana ES valstīs joprojām ir viena no sāpīgākajām problēmām ES, kas pārdzīvoja bēgļu pieplūdumu 2015. gadā.
Nacionālistus satrauc melnādaini garāmgājēji
Viedokļu konflikts par to, kā rīkoties ar nelegālajiem imigrantiem, radījis kārtējo politisko šķelšanos starp Rietumeiropas neformālo bloku, Centrālo un Austrumeiropu, tiesvedību un stingru kritiku no Briseles, kas it īpaši bija veltīta Ungārijai un Polijai. Savienības austrumos, arī Baltijas valstīs nacionālistiskajām partijām un kustībām ir liela nozīme. "Nez kā pārāk daudz melnādaino ir Tallinas ielās," – portāls Lääne Elu citēja Igaunijas partijas EKRE līderi, kurš pēdējās vēlēšanās saņēma deputāta mandātu.
Igaunija paklusām pielika punktu sava bēgļu izmitināšanas programmai, neizpildījusi to pat ne līdz pusei, taču pie tam nenokļuva Briseles "uzmanības lokā", jo vairākās citās valstīs situācija ar bēgļu uzņemšana ir vēl ļaunāka un viņu viedoklis diskusijā ar Eiropas Komisiju ir daudz atklātāks un skarbāks.
