RĪGA, 19. jūnijs — Sputnik. Tranzītkravu apjoms Latvijā turpina samazināties — gan uz dzelzceļa, gan ostās. Valdošā koalīcijā izvērtē dzelzceļa elektrifikācijas projekta slēgšanu — tas negatīvi ietekmētu gala tarifu kravu pārvadātājiem, vēsta LSM.
Mīnus 7%
Latvijas dzelzceļu kravu pārvadājumu apjomi šī gada pirmajos piecos mēnešos samazinājušies par 6,8%, salīdzinot ar to pašu periodu 2017. gadā, — līdz 19,812 miljoniem tonnu, liecina Satiksmes ministrijas dati.
Starptautiskie kravu pārvadājumi sastādīja 19,295 miljonus tonnu (-7%, salīdzinot ar 2017. gada janvāri-maiju), iekšējie — 516 700 tonnas (+2,5%).
Tranzītkravu apjoms sastāda 17, 952 miljonus tonnu (-7%), importa — 1,224 miljonus tonnu (-4,6%), eksporta — 119 300 (-26,6%).
Dzelzceļa kravu tranzīts ostās šī gada pirmajos mēnešos sastādījis 15,701 miljonu tonnu (-12,2%), sauszemes tranzīts caur Latvijas teritoriju — 2,251 miljons tonnu (+57,7%).
2017. gadā pa dzelzceļiem tika pārvesti 43,792 miljoni tonnu kravu, kas ir par 8,4% mazāk, salīdzinot ar 2016. gadu, tostarp, gada pirmajos piecos mēnešos — 21,261 miljons tonnu kravu.
Arī Latvijas ostās vērojama pārkrauto kravu apjomu samazināšanās. Esošā gada pirmajos piecos mēnešos pārkrauti 27,072 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,5% mazāk, nekā analoģiskā periodā pērn.
Visvairāk pārkrauts beramo kravu — 14,701 miljoni tonnu (-6,7%, salīdzinot ar to pašu periodu 2017. gadā), tostarp ogles — 7,852 miljoni tonnu (-12,6%), ķīmiskās kravas — 1,148 miljoni tonnu (-10%), šķembas — 692 500 tonnas (-5,1%).
Lejamo kravu pārkraušana janvārī-maijā sastādīja 6,788 miljonus tonnu, kas ir par 23,9% mazāk, nekā pērn.
Ģenerālkravas Latvijas ostās gada pirmajos piecos mēnešos sastādīja 5,5 miljonus tonnu (+22,1%), tostarp, konteinerkravas — 2,034 miljonus tonnu (+9,5%), kokmateriālu — 1,861 miljonus tonnu (+45,6%), roll on/roll off kravu — 1,459 miljonus tonnu (+17,3%).
2017. gadā kopējais Latvijas ostu kravu apgrozījums sastādīja 61,877 miljonus tonnu, kas ir par 2% mazāk, nekā 2016. gadā.
Elektrifikācija nav lietderīga
Ņemot vērā kravu bāzes samazināšanos, dzelzceļa elektrifikācijai paredzētos līdzekļus būtu iespējams veltīt citiem projektiem, 18. jūnijā paziņoja premjerministrs Māris Kučinskis. Projekta liktenis bija jāizskata valdošās koalīcijas padomē, taču jautājums tika atlikts, jo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens tobrīd neatradās Latvijā.
Latvijā elektrificēt dzelzceļu virzienā Austrumi — Rietumi tika plānots līdz 2020. gadam. Pirmajā posmā vadiem bija jāaiziet līdz Rēzeknei un Daugavpilis. Kopējās projekta izmaksas ir 440 miljoni eiro, no kuriem 347 miljoni ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.
Taču šobrīd valdībā šaubās, vai projekts vispār ir nepieciešams. Tam esot daudz neatrisinātu jautājumu, paziņoja Kučinskis.
"Kāda izmaksu daļa šajos projektos gulsies uz paša uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš pleciem? Un vai tas neietekmēs tarifus? Un vai tas būs tas efektīvākais veids kā iztērēt Eiropas naudu?" — atzīmēja premjers.
Skeptiski noskaņots ir ne vien premjers.
"Bijušas tikšanās ar nozares pārstāvjiem, kuri neatbalsta šo projektu. Tādēļ mēs vēlamies izvērtēt visu un saprast kopumā. Kāda pēc tam būs pievienotā vērtība Latvijas ekonomikai," — pastāstīja IeM vadītājs Rihards Kozlovskis.
Lidostas "Rīga" valdes loceklis, transporta jautājumu eksperts Tālis Linkaits uzskata, ka pavisam atteikties no elektrifikācijas nevajag — lietuvieši jau tagad elektrificē virzienu no robežas līdz Klaipēdai uz pašu rēķina un padara to par pievilcīgu Baltkrievijas kravām. Latvijai jādara tas pats, uzskata eksperts.
"Tik lielā apjomā, kādā tagad tiek plānota elektrifikācija, — tas mums vienkārši nav pa spēkam. Mēs varam pakāpeniski taisīt vienu variantu no Rīgas līdz Daugavpilij, un pēc tam skatīties. Ja kravu apjoms nekrītas, tad nākamajā septiņgadē taisīt nākamo posmu," — teica Linkaits.
Taču pat bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kurš apstiprināja projektu, šobrīd apšauba tā lietderīgumu. It sevišķi, ja ņem vērā, ka kravu plūsma pa dzelzceļu nokritusies no 60 līdz 40 miljoniem tonnu kravu gadā.
"Var skatīties uz pasažieru pārvadājumiem, elektrovilcieniem, peroniem piepilsētas pasažieru vilcieniem, taču elektrifikācija kā tāda šobrīd ekonomiski ir nelietderīga," — šobrīd uzskata Matīss.
Iepriekš "Baltijas asociācijas — transports un loģistika" prezidente Inga Antāne vairākkārt kritizējusi Latvijas Dzelzceļu par pārvadājumu pakalpojumu tarifu celšanu un dārgās elektrifikācijas plāniem. Pēc viņas sacītā, tas padara LDz par nekonkurētspējīgu, salīdzinot, piemēram, ar Lietuvas dzelzceļiem. Un bez LDz stratēģijas izmaiņām šajā jomā Ķīnas un citu Āzijas valstu kravas uz Latviju neies, uzskata Antāne.
