RĪGA, 29. maijs — Sputnik. Finanšu pakalpojumu eksporta nozares faktiskā likvidācija Latvijai izmaksās 592 miljonus eiro gadā, intervijā Dienas Bizness norādīja valsts bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Pēc viņa domām, nerezidentu ieguldījumu samazināšanās bankās līdz 5% ir tīri politisks lēmums, turklāt pagaidām tas nav iekļauts nekādos likumos.
"Mums ir jāatzīst, ka pie mums objektīva ekonomiskā analīze, kas ir patiesas atbildes uz konkrētiem jautājumiem, ir ļoti rets fenomens. Piemēram, uz tādiem: vai ir efekts no sankciju politikas; vai ir efekts no finanšu pakalpojumu nozares "izslēgšanas"? Uz šiem jautājumiem atbildes praktiski ir tikai politizētas," — norādīja Dombrovskis.
ABLV Bank likvidācija, kurai, pēc Latvijas finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas domām, nav sistēmiskas nozīmes, varētu būtiski neietekmēt valsts IKP, ja tā nenovestu pie tālākiem ierobežojumiem finanšu un kredītu nozarē, uzskata Dombrovskis. Taču aizliegums strādāt ar ārzonām un samazināt nerezidentu ieguldījumu apjomu līdz 5% būtiski ietekmēs valsts ekonomiku — faktiski, finanšu pakalpojumu eksporta tirgus pārtrauks pastāvēt, uzsvēra eksperts.
Pie tam Dombrovskis atzīmēja, ka prasība bankām samazināt nerezidentu ieguldījumu apjomu līdz 5% nav iekļauta nekādos oficiālos dokumentos, un būtu dīvaini redzēt kaut ko tamlīdzīgu.
"Katra valsts priecājas par kapitāla piesaisti. Protams, nav runa par jebkuru kapitālu, protams, ka mēs nevēlamies noziedzīgā veidā iegūtu kapitālu. Bet tādēļ ir attiecīgās valsts iestādes, kuru darbs ir pārbaudīt, vai kapitāls, kas tiek piesaistīts, nav iegūts noziedzīgā veidā. Taču kopumā katra valsts priecājas par piesaistītu kapitālu, jo bez tā ir grūti runāt par kaut kādu ekonomisko attīstību," — skaidroja Dombrovskis.
Viņš atzīmēja ka cipars — 5% nerezidentu ieguldījumu — parādījies Finanšu ministrijas un FKTK pārstāvju izteikumos pēc tikšanās ar ASV pārstāvjiem. Politiķis piebilda, ka viņam nav zināms, ka šis rādītājs būtu iekļauts kādā Latvijas valsts plānošanas dokumentā.
Eksperts uzsvēra, ka varasiestāžu prasība negatīvi ietekmēs Latvijas ekonomiku, un vilka paralēles ar tranzīta nozari.
"Lai cilvēkiem vieglāk saprast, paņemšu piemēru no tranzīta nozares. Caur Latviju tiek vestas, piemēram, akmeņogles. Tas ir ieņēmumu avots Latvijas ekonomikai. Par katru apkalpotu tonnu mēs iekasējam naudu. (..) Taču kāds ogļu kravā var viegli noslēpt kontrabandas cigaretes vai narkotikas, vai ne? Tas ir iespējams. Ko mēs tādēļ darām? Ir daudzas opcijas. Pastiprināt kontroli, nopirkt jaunu pārbaudes tehniku un tā tālāk. Taču iedomājieties, ka valdība pasaka — nav kravu, nav problēmu! Un aizveram dzelzceļu, zvanām lietuviešiem, viņi, kā zināms, ir speciālisti sliežu nojaukšanā. Ja mēs nojauksim sliedes, mēs varam garantēt, ka vilcienu vagonos kontrabandas cigaretes pie mums vairs neievedīs. Līdzīgu risinājumu piedāvā attiecībā uz nerezidentu bankām. Te laikam vietā ir tas teiciens par ūdeni un bērnu. Apgalvot, ka visa nauda, kas nāk no Austrumu puses, 100% ir nozagta, ir absurds," — pamatoja Dombrovskis.
Pēc viņa domām, runa nav pat par 50%, patiesībā nelikumīgā ceļā iegūtu līdzekļu apjoms, kuri ierodas Latvijā no austrumiem ir salīdzinoši neliels, un problēmu varētu atrisināt tiesībsargājošās iestādes. Ja konstatēts pārkāpums, sods jāizcieš noteiktai bankai, komercstruktūrai, taču ne nozarei kopumā, ir pārliecināts eksperts. Viņš uzsvēra, ka "sarkanā kartīte" parādīta tikai Latvijai, lai arī ar naudu no austrumiem strādā daudzu valstu bankas.
"Es teiktu, ka mēs esam valsts ar milzīgu mazvērtības kompleksu. Mēs esam tik ļoti pieraduši dzīvot pēc norādījumiem, ka sākt beidzot domāt ar savu galvu un vairāk paļauties uz savu galvu, acīmredzot, ir ļoti grūti. Norādījums tiek saņemts, un tas no mūsu puses tiek pildīts pat uz 150%. Norādījumu nav, nekas nav jādara. Man liekas, es tikai konstatēju faktu," — piezīmēja Dombrovskis.
