RĪGA, 14. jūnijs - Sputnik. Krievijas lēmums izvest savu kravu plūsmas no Baltijas ostām devis iespēju ievērojami palielināt kravu apgrozījumu Hamina Kotka osjtā Somijā, vēsta "Politekspert".
Krievija negrozāmi samazina kravu apjomus, kas tiek pārkrauti Baltijas valstu ostās. KF pievērsusies ne tikai pašmāju ostu struktūru attīstībai, bet arī sadarbojas ar citiem partneriem. To vidū ir arī Somija, ņemot vērā valsts ģeogrāfisko izvietojumu un ilgstošās tirdznieciskās attiecības.
Hamina Kotka ostas pārstāvji informē, ka pēdējā laikā tās kravu apgrozījuma rādītāji būtiski pieaug. 2018. gada pirmo piecu mēnešu laikā kravu apgrozījums audzis par 19,6% salīdzinājumā ar šo periodu 2017. gadā n sasniedzis 7,03 miljonus tonnu. Pie tam importa produkcijas daļa pārsniedz divus miljonus tonnu — par 49,6% vairāk nekā pērn.
Iepriekš jau vēstīts, ka Krievijas kravu apjoms Latvijas ostās samazinās. Piemēram, Rīgas osta informēja, ka 2018. gada pirmo piecu mēnešu laikā atskaitījusies, ka pārkrauti 14,705 miljoni tonnu kravu — par 1,2% mazāk nekā pirms gada. Pērnā gada laikā kravu apgrozījums kritās par 9,2%, turklāt kravu apjoms no Krievijas samazinājās vairāk nekā par 40%. Rīgas ostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks vēstīja, ka ostas darbu nopietni ietekmējusi pašreizējā ģeopolitiskā situācija, un atzīmēja, ka Krievija ļoti daudz paveikusi, lai pārorientētu kravas un tagad Rīga ir "viennozīmīgi zaudējusi" naftas produktus no KF.
Savukārt uzņēmuma Vitol Baltics (tās grupā ietilpst "Ventspils nafta terminals") valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups uzskata, ka Latvijas tranzītu apdraud visu kravu apjoma sarukums. Pēc viņa domām, neizbēgami augs ne tikai Krievijas ostu jauda, bet arī dzelzceļa un cauruļvadu caurlaides spēja, kā rezultātā tranzīts Latvijā kritīsies vēl straujāk, uzskata Kirkups.
Hamina Kotka universālā jūras osta, kas atrodas pie Eiropas Savienības un Krievijas robežas, tiek aktīvi izmantota kravu transportēšanai uz Vidusāziju un Ķīnu. Iepriekš kļuva zināms, ka Hamina Kotka ostas teritorijā tiek būvēts terminālis sašķidrinātās dabasgāzes uzglabāšanai. To plānots uzbūvēt 2020. gadā, projekta vērtība — 95 miljoni eiro. Tas ir otrais SDG terminālis Somijā, pirmais sāka darbu pirms diviem gadiem Tahkoluoto ostā.
