RĪGA, 18. maijs – Sputnik. Sanktpēterburgā tika atklāts otrais Baltijas valstu kinofestivāls, paziņoja pasākuma organizatori Sputnik Latvija.
No 16. līdz 20. maijam Sanktpēterburgas kino centrā "Veļikan Park" tiks demonstrētas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā uzņemtās filmas. Latviju festivālā pārstāv divi darbi – dokumentālā lente "Dubultā dzīve. Sekss un PSRS"’un mākslas filma "Paradīze 89".
Pie dokumentālās filmas "Dubultā dzīve. Sekss un PSRS" tapšanas strādāja Latvijas, Francijas un Ukrainas kinematogrāfisti. Latviešu režisore Ināra Kolmane pastāstīja, ka centusies iemūžināt kinolentē "PSRS dubultās dzīves unikālās liecības". Uzmanības centrā ir cilvēku reālās dzīves pretošanās tai "pareizajai dzīvei", ko komunistiskā partija un tās vadība tiecās uzspiest strādnieku masām. Filma parāda, ka valdošajai elitei tika atļauts viss, savukārt parastie pilsoņi bija pārliecināti, ka "nodarboties ar seksu ir nepiedienīgi".
"Dubultā dzīve" uzņemta Maskavā, Sanktpēterburgā, Novokuzņeckā, Kijevā, Harkovā, Londonā, Parīzē un Rīgā. Filmas pirmizrāde notika pērnā gada novembrī franču telekanāla Histoire ēterā. Pēterburgas skatītājiem filmu stādīs priekšā tās režisore Ināra Kolmane.
Latviešu režisores Madaras Dišleres filma "Paradīze 89" tika uzņemta "Latvijas filmas Latvijas simtgadei" projekta ietvaros. Tā ir pirmā Latvijas mākslas filma par pagājušā gadsimta 80. gadiem, Atmodas laiku. Sižeta centrā ir divas māsas, rīdzinieces, kuras atbrauc uz Cēsīm, pie savām māsīcām-vienaudzēm. Vasara, provinciālas pilsētas nomale, bērni mielojas ar saldējumu, vizinās ar ķerru, skraida, plūc ziedus, skatās televizoru. Pa to laiku pār valsti savelkas mākoņi.
Filma "Paradīze 89" uzstādīja Latvijas rekordu masu skatu dalībnieku skaita ziņā, kad 750 brīvprātīgo nostājās uz šosejas starp Cēsīm un Valmieru, lai atveidotu Baltijas ceļu. Turklāt filmas vajadzībām tika rekonstruēta runa, ko 1989. gada 23. augustā teica Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns. Izrādījās, ka viņa uzrunas audioieraksts nekur nav saglabājies, un Dainis Īvāns ierakstīja runu no jauna – speciāli priekš filmas.
"Par godu jubilejai līdz 2018. gada beigām pie mums notiks 16 pilnmetrāžas filmu pirmizrādes: sešas spēlfilmas, astoņas dokumentālās un divas animācijas filmas.
Baltijas valstu kino festivāls Sanktpētebrurgā – tā ir lieliska iespēja iepazīstināt skatītājus ar daļu no šīm ainām un kopā atzīmēt mūsu jubileju," – atzīmēja Latvijas Republikas ģenerālā konsule Sanktpēterburgā Irina Mangule.
Tāpat festivāla ietvaros tiks parādīta Baltijas valstu savstarpējā Lietuvas režisora Kristiona Vildžūna filma "Senekas diena", Igauniju pārstāv režisores Trīnas Rūmetas komēdija "Mulsuma dienas" un režisora Rainera Sarneta fantāzijas žanra filma "Novembris".
Organizatori uzsver, ka festivāla programma sastādīta pēc principa, kurš atbilst savstarpējo Latvijas, Lietuvas un Igaunijas jubileju tematam.
"Tā ir Baltijas valstu vēsture 1980. un 1990. gadu mijās un temati, kuri ir sabiedrībai aktuāli mūsdienu jauno suvereno valstu attīstības posmā. Šis festivāls nav iespējams bez Latvijas, Lietuvas un Igaunijas savstarpējās vēstures un visu triju valstu saiknēm ar Sanktpēterburgu, turklāt mūsu festivāls kļūs par dāvanu pilsētai tās jubilejā – Ziemeļu galvaspilsētas 315. gadadienā, kas tiek atzīmēta 27. maijā," – paskaidroja kinokluba "Sinemafija" programmu kurators Andrejs Smirnovs.
Visas filmas tiek demonstrētas dzimtajā valodā ar krievu subtitriem.
