Divas Latvijas kinematogrāfistu filmas tika rādītas ārpus konkursa 39. Maskavas starptautiskā filmu festivāla (MIFF) ietvaros. Sputnik korespondents Ļevs Rižkovs paskatījās vienu no tām — "Tas, ko viņi neredz" — un dalās iespaidos.
Uzņemt krievu valodā un atmaksāties
Pirms filmas pirmizrādes MIFF sabiedrisko attiecību direktors Pjotrs Šepotiņņiks norādīja, ka pašlaik Baltijas kino ir ievērojams notikums, kuram nevar paiet garām. Šajā sakarā " Tas, ko viņi neredz " ir īsts fenomens: krievu valodā uzņemtā filma jau paspējusi ļoti veiksmīgi "parādīties" mājās. Tas nozīmē, ka tā bija rentabla, kas, protams, ļoti iepriecina.
Filmas režisors Staņislavs Tolkalovs izrādījās ļoti jauns cilvēks ar modernu bārdu. Viņš paziņoja skatītājiem, ka filmas uzņemšana ilgusi piecus gadus. Radās daudz problēmu. Galvenais, protams, — nauda. Jau noslēdzošā posmā nācās izsludināt pūļa finansējumu. Ļoti palīdzēja galvenās lomas tēlotāja Katerīna Špica — kino pasaulē pazīstama aktrise. Viņas reputācijai bija izšķirošā loma, kas ļāva pabeigt filmu.
Režisors uzreiz brīdināja, ka filmas stāsts ir sarežģīts. Viņam pašam bija prieks vērot, uz kuru pusi tas griezīsies. Ir cerība, ka skatītājs ar tikpat lielu interesi sekos sižeta dēkām. Staņislavs Tolkalovs ieteica skatītājiem atslābināties un sekot pustoņiem — to filmā ir daudz.
Labi, ja jau pustoņi, tad pustoņi. Šo rindkopu autors, protams kā vārēja, ērti atlaidās krēslā un sāka meklēt ekrānā pustoņus.
No žanra pie žanra
Filma sākas kā sadzīves stāsts, līdzīgs pamatīgam art house. Varoņi daudznozīmīgi ēd, drūmi klusē kameras tuvplānā. Kopumā viss notiek saskaņā ar festivāla subžanru. Lielākoties mēs skatāmies uz mēmām jaunas medmāsas ciešanām, ko tēlo Katerīna Špica. Viņa dara skumju darbu — aprūpē smagus slimniekus, viņai ir nemīlēts, par viņu ievērojami vecāks vīrs.
Pacients ir jauns un droši vien pievilcīgs. Kādā brīdī viņš sāk atgriezties realitātē.
Šajā brīdī dabiskais, mazliet melodramatiskais art house maina savu žanra kvalitāti un pārvēršas par drāmu ar fantastikas, kiberpanka un dažā ziņā trillera elementiem.
Spriediet paši. Tikko atvēris acis, komas stāvoklī bijušais pacients sāk sist trauksmi. Viņu vajā. Bet kas tad ir viņa ienaidnieki? Cilvēki, kuri noalgojuši viņam aprūpētāju. Motīvs? Grib uzlikt ķepu viņa izgudrojumiem.
Par godu filmas veidotājiem, jāatzīmē, ka darbības gaitā sižets vismaz divreiz demonstrē krasu pagriezienu. Viss kardināli mainās. Vienu sižetu es atstāstīju. Tālāk — ne. Labāk skatieties paši.
Liriska slodze
Tagad nedaudz kritikas. Sižeta iecere ir neapšaubāmi laba. Varētu iznākt sirsnīga, enerģiska un aizraujoša filma. Bet nelabu joku ar izveidotājiem izspēlējusi lirika. Precīzāk, liriskā apakšlīnija, kas veltīta sarežģītajām emocionālajām zinātnieka Nikolā attiecībām ar viņa ģimeni.
Šo ģimeni mēs neredzam gandrīz nemaz. Mīlas un naida figurantus iztēlojam abstrakti.
Te pēkšņi fināla posmā brangais trilleris buksē, piedodiet, puņķu dūkstī. Rezultātā darbības temps izšķīst, stāstu noslogo nevajadzīgs balasts, zūd skaitītāju interese, un filma nonāk pie neskaidra un ne visai loģiska noslēguma.
Nedomāju, ka šis solis noticis autora ļaunprātīga nolūka vai pat nemākulības dēļ. Nē. Lieka puņķu dūksts bieži rodas, kad jaunie autori vēlas izskatīties pieauguši. Tapāt, kā maza meitene uzvelk mammas drēbes un neveikli krāsojas.
Autoriem acīmredzot nav šo pārdzīvojumu individuālās pieredzes. Tāpēc izstrādē tiek ņemti parastie (un nav pieradīts, ka uzticami) masu šabloni.
Augšanas pārejošā slimība
Tempa palēnināšanās rezultātā kļūst manāmas spraugas sižeta audumā. Ja darbības temps nebūtu noklīdis, neviens to nebūtu pamanījis, izņemot īpaši uzmanīgus cilvēkus, bet te neloģiskas lietas sāk mesties acīs.
Piemēram, ne visai saprotami notikumu cēloņi un motīvi. Kāpēc viņš bija nonācis komā? Kādos apstākļos? Nav atbildes. Varbūt es vienkārši to nepamanīju. Pilnīgi iespējams.
Tagad — par labo
Galvenā filmas priekšrocība, protams, ir Katerīna Špica. Šai epizodiskā "Reālo čaļu" varone un zvaigžņu šova "Toč v toč" dalībniece ir ļoti talantīga. Mazajā meitenē mutuļo grandiozas aktrises potenciāls.
Paskatīsimies patiesībai acīs — Špica metusies uz ambrazūru. Viņa ne tikai dabūja naudu filmas pabeigšanai, filmas smagumu viņa uzkrāva savos plecos.
Špices varone ir daudzpusīga, pievilcīga un bez hipertrofētas pašizpausmes. Aktrise izveidojusi ļoti dzīvu un spilgtu tēlu, uz ko paļaujies, kam simpatizē. Pārējie mākslinieki noblāv šīs talantīgās meitenes priekšā. Te nu var teikt tikai "bravo". Katerīna ir malacis. Manuprāt, viņu gaida daudz spožu lomu.
