RĪGA, 3. maijs — Sputnik. Eirokomisija prezentēja Eiropas Savienības budžeta projektu 2021.-2027. gadam. Neskatoties uz Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības., EK piedāvāja nesamazināt daudzgadu finanšu plāna apmēru. Tiks samazināti kohēzijas fondi un maksājumi zemniekiem, taču palielinātas investīcijas aizsardzībā un zinātnē. Vēl viens jauninājums — ES finansējumu apvienos ar Eiropas likumdošanas ievērošanu dalībvalstīs, vēsta RIA Novosti.
Eirokomisija piedāvā noteikt septiņu gadu budžeta apmēru 1,135 miljardos eiro (2018. gada cenās). Taču esošajās cenās, ņemot vērā inflāciju, šis rādītājs sastādīs 1,279 miljardus eiro. paredzēts, ka ES dalībvalstu iemaksas kopējā budžetā tiks palielinātas un sastādīs 1,11% no IKP visās 27 Eiropas Savienības valstīs (ņemot vērā Brexit).
Kaut kur samazinās, kaut kur pieliks klāt
Kohēzijas (izlīdzinājuma) fondi tiks samazināti par 7%, lauksaimniecības dotācijas — par 5%, tiešie maksājumi — par 4%. Tai pat laikā, Eirokomisija plāno ievērojami palielināt Erasmus+ programmas un Eiropas solidaritātes korpusa budžetu. Pēc EK budžeta un cilvēkresursu eirokomisāra Gintera Etingera sacītā, investīcijām pētījumos, attīstībā un izglītībā ir jāpalīdz Eiropai konkurences cīņā ar Ķīnu un ASV.
Latvija ir viens no lielākajiem līdzekļu saņēmējiem no Eiropas Savienības struktūrfondiem un investīciju fondiem. 2014. — 2020. gada programmas ietvaros Latvijai ir jāsaņem 4,4 miljardi eiro. Latvijai pieejami līdzekļi no vairākiem fondiem, taču visnozīmīgākais avots ir kohēzijas fonds. Tieši pateicoties šai programmai Latvijā pēdējo gadu laikā tika būvēti ceļi, remontētas siltumtrases, tika veikti lidostas "Rīga", ostu infrastruktūras rekonstrukcijas darbi un citi projekti.
Aizsardzība
Tāpat Eirokomisija piedāvā ES budžeta periodā no 2021. līdz 2027. gadam palielināts par 40% investīcijas drošībā, paaugstināt ārpolitikas izdevumus, kā arī izveidot aizsardzības fondu 13 miljardu eiro apmērā.
"Drošības nodrošināšanas investīciju palielināšana par 40% līdz 4,8 miljardiem eiro un aizsardzības fonda izveidošana 13 miljardu eiro apmērā nacionālo pētījumu un potenciāla attīstības izdevumu papildināšanai un stimulēšanai. Investīcijas, kuras nepieciešamas ES militārās mobilitātes celšanai, tiks finansēti 6,5 miljardu eiro apmērā," teikts 2. Maijā publicētajos budžeta piedāvājumos periodam pēc 2020. gada.
Turklāt piedāvāts palielināt ārpolitikas finansējumu par 26% līdz 120 miljardiem eiro, "ar īpašu akcentu uz Eiropas kaimiņiem un konkrētas (nevis iepriekš piešķirtas) rezerves saglabāšanu jaunu problēmu atrisināšanai, it sevišķi stabilitātes uzturēšanas un migrācijas jautājumu nozarē".
"ES budžeta finansēto aizsardzības nozares programmu papildināšanas mērķos augstākais pārstāvis piedāvā izveidot ārpusbudžeta "Eiropas miera fondu" 20,5 miljardu eiro apmērā iespējamās kopīgās darbošanās stiprināšanai valstīs, kuras nav ES dalībvalstis," teikts paziņojumā.
Tāpat EK piedāvā gandrīz trīs reizes palielināt izdevumus — līdz 33 miljardiem no līdzšinējiem 13 miljardiem — ārējo robežu pārvaldīšanai un ar migrāciju saistītiem jautājumiem.
Augstākā likuma vara
2021. — 2027. gada perioda budžeta projektā Eirokomisija piedāvā savienot ES finansējumu ar Eiropas likumdošanas ievērošanu dalībvalstīs.
"Svarīgs jauninājums piedāvātajā budžetā ir saikņu stiprināšana starp ES finansējumu un augstāko likuma varu. Augstākās likuma varas cieņa ir nepieciešams nosacījums efektīvai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam," teikts paziņojumā.
"Piedāvātie jaunie instrumenti ļaus ES apturēt, samazināt vai ierobežot piekļuvi finansējumam tādā veidā, lai tas atbilstu trūkumu raksturam, nopietnībai un mērogam augstākajā likuma varā. Šādu lēmumu piedāvās komisija un pieņems Padome kvalificētā balsu vairākuma balsojumā," teikts skaidrojošajā projekta piezīmē.
EK prezidents Žans Klods Junker paziņoja, ka augstākās likuma varas princips nav saistīts ar konkrētām valstīm. Taču neoficiāli informācijas avoti neslēpj, ka, pirmām kārtām, šis mērs attiecas pret Poliju un Ungāriju — valstīm, kuras atsakās piedalīties bēgļu izmitināšanas programmā un sper savā iekšpolitikā soļus, kuri izraisa asu Briseles kritiku.
Projektu jāatbalsta Eiroparlamentam un Eiropas Padomei. Eirokomisija cer panākt budžeta vienošanos līdz 2019. gada 9. maijam.
