RĪGA, 1. maijs – Sputnik. Latvijai ir jābūt pietiekami radošai, lai izmantotu ne vien ES programmas, kuras atbalsta kohēziju vai lauksaimniecību, bet arī citas, paziņoja valsts ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs, vēsta rus.tvnet.lv.
Par vienu no šādām programmām viņš nosauca zinātni un zinātniskos pētījumus. Izglītība kā eksporta pakalpojums attīstās ļoti ātri. Par tā piemēru kļuva arī nesenais ĀM lūgums valdībai piešķirt līdzekļus trīs jaunu amatu izveidošanai Latvijas vēstniecībās Indijā un Ķīnā, kur pieaug studentu interese par izglītības iegūšanu Latvijā.
"Mums ir labs potenciāls, lai Latvijas zinātne, pētniecība un izglītības sistēma varētu pretendēt uz iespējami lielāko ES finansējumu šai nozarei un maksimāli izmantotu šīs iespējas. Vienlaikus jāsaprot, ka gala lēmumu par finansējumu pieņems nevis Eiropas Komisija, bet Eiropas Parlaments (EP) un ES Padome, un Latvijai ir būtiski koncentrēties uz saprātīgu ES finansējuma izlietošanu visās jomās," — uzsvēra Rinkēvičs.
Viņš atzīmēja, ka ES budžets – tas ir liels kompromiss, tādēļ ne viss, ko vēlas Latvija, būs iespējams.
"No Latvijas viedokļa raugoties, mēs tomēr esam parādījuši, ka kopumā esam diezgan veiksmīgi un daudz strādājuši pie ES budžeta līdzekļu investīcijas Latvijas attīstībā, bet tas nenozīmē, ka, sākot daudzgadu budžeta diskusiju, varam atslābt," — piebilda ĀM vadītājs.
Eiropas Savienības budžeta plānošana ietver septiņu gadu periodu. Esošais budžeta periods ietver laika posmu no 2014. līdz 2020. gadam, nākamais sāksies 2021. gadā. Eiropas Savienības budžeta ienākumu daļa tiek veidota no ES valstu iemaksām, kas atšķiras pēc apmēra, un kurām jābūt saskaņotām gan Eiropas, gan nacionālā līmenī.
Saskaņā ar Financial Times avīzes datiem, nākamajā budžeta periodā Brisele grasās samazināt izmaksas no Eiropas izlīdzināšanas fonda un novirzīt daļu no tām citām programmām, tostarp, zinātnei un izglītībai. Turklāt saskaņā ar izdevuma datiem, izmainīsies arī izlīdzināšanas fonda naudas piešķiršanas kritēriji. Šobrīd izmaksas tiek aprēķinātas, pamatojoties uz IKP apmēru uz vienu iedzīvotāju. Tā vietā plānots izmantot plašākus kritērijus, ņemot vērā jauniešu bezdarba līmeni, izglītību, kā arī vides labvēlību migrācijai un inovācijām. Turklāt Eiropas Komisija grasās korelēt fonda izmaksu apmēru ar politisko un demokrātisko brīvību līmeni ES dalībvalstīs.
