RĪGA, 30. aprīlis – Sputnik. Gaidāms, ka Brisele piedāvās samazināt valstu finansējumu, kurās tiks apdraudēta tiesnešu neatkarība. Tas varētu skart Poliju un Ungāriju, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Financial Times.
Kā raksta izdevums, Eiropas Komisija paziņos par lēmumu trešdien. "Tas (lēmums – red. piez.) nesodīs ES līdzekļu gala beneficiārus," — precizēja avīzes informācijas avots.
2017. gada decembrī Eiropas Komisija uzsāka procedūru, kas varētu novest pie Polijas balsstiesību atņemšanas ES Padomē. Tā piedāvāja likumprojektu ES līguma septītā panta ietvaros, kurš konstatē likuma pārākuma principu acīmredzamu apdraudējumu Polijā.
Tiesu reforma Polijā
ES izpildītāju kolēģija uzskata, ka 13 likumi, ko pieņēmušas Polijas varas iestādes tiesu reformas ietvaros, pārkāpj likuma pārākuma principus un sniedz politiskajai varai kontroli pār tiesu varu. EK nosūtīja Varšavai četras rekomendācijas, aicinot atgriezt likumdošanu Eiropas Savienībā spēkā esošo normu ietvaros. Varšavā vairākkārt paziņoja, ka nepiekāpsies, savukārt tiesu reforma ir valsts iekšējais jautājums.
Tiesas reformas "mērķis ir paaugstināt tās ražīgumu un efektivitāti, kā arī nepieciešamā līdzsvara atjaunošanas nepieciešamību starp izpildvaru, likumdošanas un tiesu varu, saglabājot visas tiesu varas neatkarības un tiesnešu neatkarības garantijas", paziņoja Polijas ĀM.
ES un Budapeštas pretestība
ES neapmierinātību ar Ungāriju izraisījusi Budapeštas migrācijas politika. Valsts premjers Viktors Orbans ir pārliecināts viesmīlības pretinieks attiecībā uz bēgļiem no Āfrikas un Āzijas.
Ungārija atteicās uzņemt migrantus pēc ES noteiktajām kvotām. Eiropas Komisija pat iesniegusi Eiropas tiesā prasību pret Budapeštu.
Taču Ungārija savā eiroskepticismā nav viena. Līdzīgs viedoklis ir Austrijai, Itālijai, Polijai, Čehijai un Slovākijai.
