RĪGA, 21. decembris — Sputnik. Trešdien Eiropas Komisija (EK) pieņēma lēmumu uzsākt sankciju procedūru pret Poliju sakarā ar, pēc ES izpildu kolēģijas domām, valdība pieļauto atkāpšanos no demokrātiskajām normām tiesu reformas rezultātā, ziņojis EK pirmais vicepriekšsēdētājs Franss Timermans.
"Komisija nolēmusi īstenot 7.(1) pantu," — viņš paziņoja žurnālistiem Briselē.
Politiķis norādīja, ka pašlaik EK "nav citu variantu". Minētās sankcijas pret ES valsti tiek īstenotas pirmo reizi, skaidro aģentūra RIA Novosti. Timermans pavēstīja, ka tagad EK informēs par savu lēmumu Eiropas Padomi, taču uzsvēra, ka komisija ir gatava konsultācijām ar Eiropas Padomi un Parlamentu, lai pārskatītu izpildu kolēģijas pieņemto lēmumu, ja Polijas valdība trīs mēnešu laikā izpildīs Briseles prasību un veiks atbilstošos tiesu likumdošanas grozījumus.
Pret Poliju tiks realizēts ES līguma 7. pants. Iepriekš EK piedraudēja Varšavai izmantot šo līdzekli pēc tiesu sistēmas reformām valstī. Polijai draud balsstiesību atņemšana Eiropas Padomē, ja citas dalībvalstis tādu lēmumu atbalstīs.
Iepriekš Polijas Senāts apstiprināja apstrīdamos likumus par Augstālko tiesu un Nacionālo tiesu padomi, kuru projektu ierosināja prezidents Andžejs Duda. Pie tam Seims ieviesa projektos grozījumus, kuru rezultātā dokumenti būtiski atšķiras no prezidenta iesniegtajiem, un radījuši asu opozīcijas kritiku.
Atriebība par migrantiem un gatavība tiesāties
EK sankciju procedūra pret Poliju ir atriebība par Varšavas atteikšanos uzņemt islāmticīgos bēgļus, ir pārliecināts Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks no Polijas, valdošās partijas "Likums un taisnība" politiskās komitejas loceklis Rišards Čarņeckis.
"Tas veikts par Polijas atteikšanos uzņemt musulmaņu bēgļus, un tiesu sistēmas reforma ir tikai iegansts," — viņš teica un uzsvēra, ka Varšava tik un tā nepiekritīs uzņemt bēgļus. Iepriekš EK iesniedza ES tiesā prasību pret Poliju, Ungāriju un Čehiju par to atteikšanos uzņemt bēgļus ES pārvietošanas programmas ietvaros.
"Mēs tos bēgļus nepieņemsim. Tas ir suverēns Polijas valdības lēmums, kas atbilst mūsu pilsoņu gribai," — paziņoja Čarņeckis.
Polija no savas puses ir gatava aizstāvēt savas intereses ES tiesā, pavēstīja republikas Ārlietu ministrija, komentējot sankciju procedūras ieviešanu.
"Mēs uzskatām, ka šaubas par to, vai nacionālā likumdošana atbilst ES likumiem, ir jāizkliedē ES tiesā. Polija ir gatava aizsargāt savas tiesības ES tiesā kā neatkarīgā un objektīvā tiesu iestādē un cer, ka tāda iespēja būs," — informēja Polijas ĀM.
Procedūras kārtībā Eiropas Komisijas lēmums jāapstiprina vismaz 22 no 28 ES valstīm. Ja tas notiks, galīgais lēmums būs vienbalsīgi jāpieņem 28 valstu un valdību vadītājiem
Pēc Eiropas Padomes pirmā priekšsēdētāja Hermana Van Rompeja (2009.-2014.) domām, ir neiespējami atņemt Polijas balsstiesības EP par to, ka valsts, pēc ES iestāžu domām, atkāpusies no demokrātiskajām normām, jo "jau tagad ir redzams", ka starp ES dalībvalstīm šajā jautājumā vienprātības nebūs.
