RĪGA, 26. aprīlis — Sputnik. Pēc skandāliem Baltijas valstu banku sistēmā Eiropa cenšas panākt vienošanos sakarā ar naudas atmazgāšanas apkarošanu, raksta Bloomberg.
Latvija, kur nesen tika slēgta viena no lielākajām bankām, aicina izstrādāt vispārējus Eiropas principus cīņā ar aizdomīgu finanšu plūsmu. Kaut gan tai izdevās iegūt citu mazo valstu atbalstu, tā nespēja pārliecināt Vāciju, kura uzskata, kā šādām pilnvarām ir jāpaliek nacionālā līmenī.
Pēteris Putniņš, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs, saka, ka neviena Eiropas valsts nespētu atkārtot ASV centienus, kuri noveda pie šobrīd likvidētās ABLV bankas atmaskošanas.
"Visa Eiropa, protams, spētu to izdarīt. Priekš kam uzturēt šādu infrastruktūru katrā valstī atsevišķi?" pastāstīja viņš intervijā.
Sadarbības un informācijas apmaiņas trūkums ierobežo Eiropas centienus cīņā pret nelikumīgu finanšu plūsmu. Saskaņā ar Europol vērtējumu, izdodas atklāt tikai 1% no apmēram 120 miljardiem eiro, kuri ik gadu tiek atmazgāti ES.
Eiropas Centrālās Bankas (ECB) Banku kontroles nodaļas vadītāja Daneila Nuī uzskata, ka naudas atmazgāšanas apkarošanai nepieciešama starptautisko spēku koordinēšana. Taču Vācijā uzskata, ka valsts tiesībsargājošās iestādes slikti der darbam starptautiskā līmenī.
"Naudas atmazgāšana ir krimināllikuma jautājums. Likumi dažādās valstīs neatbilsts viens otram, savukārt risku raksturs katrā valstī atšķiras. Nacionālais kontrolieris labāk saprot vienas vai otras valsts problēmas," uzskata Torstens Petčs, Vācijas Finanšu uzraudzības federālās pārvaldes (BaFin) vadītājs.
Eirozonas valstis jau ir veikušas pasākumus lielāko banku kontroles centralizācijā, nododot šo atbildību ECB. Eiropas Savienības funkcionāri Briselē izskata likumus par naudas atmazgāšanas apkarošanu ES. Decembrī tika panākta vienošanās par pēdējo likuma versiju, kura ietver sevī kriptovalūtas regulēšanu.
ECB jau vērsušies ar lūgumiem uzmanīgāk sekot līdzi riskiem, kurus rada atsevišķu banku nestingrie iekšējie noteikumi. Eirodeputāts no Vācijas Svens Gigolds uzskata, ka ECB ir jāuzliek sodi bankām-pārkāpējiem.
"Augstākiem finanšu noziegumu riskiem ir jānoved pie augstākas maksas uzraudzības procesā. Es ticu tam, ka jūs turpināsiet sausināt netīrās naudas purvu, kurš saindē mūsu banku reputāciju," uzrakstīja viņš atklātā vēstulē Nuī, kura publicēta viņas mājas lapā.
Putniņš, kurš atradās ECB valdes tikšanās laikā aprīlī, pastāstīja, ka lielās eirozonas valstis neizrādīja interesi pret naudas atmazgāšanas likumdošanas unifikāciju. Taču, pēc viņa sacītā, mazās valstis "būs priecīgas izveidot kaut ko kopā".
"Ļoti neērti, ka mēs esam atkarīgi no ASV, kuras dara šo darbu mūsu vietā," paziņoja Nuī Eiroparlamentam pagājušajā mēnesī, atbildot uz jautājumu par ABLV bankas likteni. Viņa aicināja izveidot "Eiropas iestādi, kura rūpīgi, dziļi, secīgi sekos līdzi šādu likumu ievērošanai eirozonā". Pēc viņas domām, tai nav jābūt ECB.
