RĪGA, 25. aprīlis — Sputnik. Latvijas valdība pieņēmusi lēmumu no 1. jūlija samazināt kopējās obligātā iepirkuma komponentes un elektroenerģijas jaudas vidējo izmaksu no 25,79 eiro līdz 22,68 eiro par megavatu/stundā, vēsta Baltnews.lv.
Lai varētu samazināt OIK vidējo izmaksu, valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvājumu ieskaitīt dividendes no Latvenergo virspeļņas par 2017. gadu 62,2 miljonu eiro apmērā valsts budžetā 2018. gadā.
Tāpat valdība atbalstīja Finanšu ministrijas piedāvājumu kompensēt negatīvo šī darījuma fiskālo ietekmi fiskālajai telpai 2019. un/vai 2020. gadā, ja tāda izveidosies, palielinot Latvenergo dividendu izmaksu. Ja tas netiks īstenots, Ekonomikas ministrijai būs jāpiedāvā citi kompensējamie pasākumi savu budžeta programmu ietvaros.
OIK ir tā elektrības vērtības daļa, maksu par kuru valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vējdzirnavu parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms sāka darboties Latvijā kopš 2008. gada.
Pērnā gada beigās izraisījās skandāls ar atļauju izsniegšanu "zaļās" enerģijas ražošanai. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kuri paspēja iesniegt pieteikumus, bija jāpabeidz tā saucamo zaļo elektrostaciju celtniecība. Taču, kā noskaidrojies, daudzi uzņēmumi nepabeidza projektus, taču licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par daudzkārt lielāku cenu.
Vēl lielāku troksni par OIK izraisīja 2018. gada iestāšanās, kad izmainījās OIK finansēšanas modelis. Līdz 2018. gadam Latvijas iedzīvotāji maksāja par OIK 2,679 eiro par kilovatstundu, taču, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, OIK pārstāja būt par vienādu lielumu visiem patērētājiem, tās apmērs tika likts kopā no pastāvīgās un mainīgās daļas. Pastāvīgo daļu nosaka atkarībā no pieslēguma veida: vienas fāzes vai trīs fāžu pieslēgums ar dažādu strāvu. Mainīgā daļa proporcionāli ir atkarīga no elektroenerģijas patēriņa.
Līdz ar jaunās aprēķināšanas sistēmas ieviešanu, atsevišķos gadījumos patērētāju rēķini palielinājās par 60%. par to, ka jaunās cenas izrādījušās vienkārši zaglīgas, paziņoja gan lauksaimnieki, gan ceļu būves uzņēmumi, gan vienkārši pilsētnieki, gan luterāņu baznīca. Opozīcija pat savāca parakstus, lai iniciētu ministra atkāpšanos, ja Ekonomikas ministrija nespēs rast risinājumu situācijai ar elektroenerģijas cenu pieaugumu, ar kuru saskarās Latvijas iedzīvotāji līdz ar jaunā gada iestāšanos.
