RĪGA. 10. aprīlis — Sputnik. Iedzīvotāju izmaksas par elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponenti (OIK) samazināsies vismaz par 13%, ja novirzītu šiem mērķiem Latvenergo peļņu 78,9 miljonu eiro apmērā, paziņoja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, vēsta Press.lv.
Pēc viņa sacītā, šobrīd jautājums par peļņas novirzīšanu tiek saskaņots ar ministrijām, izmaiņas OIK maksas aprēķinos varētu stāties spēkā no 1. jūlija.
Iepriekš Ašeradens nosauca esošo elektroenerģijas OIK veidu par "fundamentālu makroekonomisku kļūdu nacionālā mērogā".
"OIK tajā izpildījumā, kādā mēs redzam šodien, ir fundamentāla makroekonomiska kļūda nacionālā mērogā, kura ir jāizlabo. Pastāvošie mehānismi OIK ietekmes mazināšanai un manas kā ekonomikas ministra iespējas drīzumā tiks izsmelti, un valdībai nāksies risināt jautājumu par OIK likvidēšanu kā ekonomikas pārdzīvojumu ar saukli "gāzi grīdā". OIK kā iedzīvotāju un uzņēmēju maksājumu ir jālikvidē bez jebkādas tolerances pret negodprātīgiem ražotājiem, tās vietā izveidojot tādu enerģijas ražošanas mehānismu no atjaunojamiem resursiem, kurš atbildīs sabiedrības interesēm šodien un atbildēs tām nākotnē," uzsvēra Ekonomikas ministrijas vadītājs.
Ministrs piedāvā izveidot darba grupu, kurai līdz 1. augustam ir jāizstrādā OIK atcelšanas plāns. Darba grupas vadību viņš piedāvā uzticēt Ekonomikas ministrijas valsts sekretāram Ērikam Eglītim un iekļaut tajā 24 cilvēkus — ministriju un valsts iestāžu vadītājus un speciālistus, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ārzemju investoru padomes pārstāvjus un citus valdības sociālos partnerus.
OIK ir tā elektrības vērtības daļa, maksu par kuru valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vējdzirnavu parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms sāka darboties Latvijā kopš 2008. gada.
Pērnā gada beigās izraisījās skandāls ar atļauju izsniegšanu "zaļās" enerģijas ražošanai. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kuri paspēja iesniegt pieteikumus, bija jāpabeidz tā saucamo zaļo elektrostaciju celtniecība. Taču, kā noskaidrojies, daudzi uzņēmumi nepabeidza projektus, taču licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par daudzkārt lielāku cenu.
Vēl lielāko troksni par OIK izraisīja 2018. gada iestāšanās, kad izmainījās OIK finansēšanas modelis. Līdz 2018. gadam Latvijas iedzīvotāji maksāja par OIK 2,679 eiro par kilovatstundu, taču, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, OIK pārstāja būt par vienādu lielumu visiem patērētājiem, tās apmērs tika likts kopā no pastāvīgās un mainīgās daļas. Pastāvīgo daļu nosaka atkarībā no pieslēguma veida: vienas fāzes vai trīs fāžu pieslēgums ar dažādu strāvu. Mainīgā daļa proporcionāli ir atkarīga no elektroenerģijas patēriņa.
Līdz ar jaunās aprēķināšanas sistēmas ieviešanu, atsevišķos gadījumos patērētāju rēķini palielinājās par 60%. par to, ka jaunās cenas izrādījušās vienkārši zaglīgas, paziņoja gan lauksaimnieki, gan ceļu būves uzņēmumi, gan vienkārši pilsētnieki, gan luterāņu baznīca. Opozīcija pat savāca parakstus, lai iniciētu ministra atkāpšanos, ja Ekonomikas ministrija nespēs rast risinājumu situācijai ar elektroenerģijas cenu pieaugumu, ar kuru saskarās Latvijas iedzīvotāji līdz ar jaunā gada iestāšanos.
Pats ministrs Ašeradens, uzstājoties Saeimas debatēs, paziņoja, ka valdībai pienācis pēdējais brīdis padomāt par OIK likvidēšanu kā vēstures pārdzīvojumu. Pēc viņa sacītā, Ekonomikas ministrija drīzumā sasniegs savu iespēju robežu OIK sistēmas ierobežošanā.
Savukārt premjerministrs Māris Kučinskis uzsvēra, ka neredz nākotni "zaļās" enerģijas obligātā iepirkuma turpinājumam, taču pagaidām nevar visiem uzreiz atņemt OIK atļaujas, process, visticamāk, būšot pakāpenisks.
