RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Pieprasījums pēc krieviski runājošiem darbiniekiem Latvijā gada laikā pieaudzis par 9%. Krievu valodas zināšanu prasība atrodama 73% jauno vakanču sludinājumos, it sevišķi augstu tiek vērtētas krievu valodas zināšanas finanšu un apdrošināšanas nozarē, raksta avīze Dienas Bizness.
Nodarbinātības valsts aģentūra kopā ar GfK Custom Research Baltic veica pētījumu, kura gaitā noskaidrojies, kā mainīsies darba tirgus, cik jaunas vakances parādīsies un cik darbavietas izzudīs, kas nonāks darbinieku štata samazināšanas ietekmē, un kam būs lielāka darba izvēle.
Bizness grasās paplašināties
Aptauja, kurā piedalījās 3535 uzņēmumi, liecina, ka šogad bizness grasās paplašināties. Jaunas darbavietas gatavi piedāvāt 14% no visiem Latvijas darba devējiem. Kopumā Latvijas uzņēmumi plāno šogad izveidot vairāk nekā 12 tūkstošus jaunu darbavietu. Salīdzinot ar 2017. gadu, darbavietu skaits pieaugs: toreiz bija plānots izveidot ap 8 tūkstošiem darbavietu.
Uzņēmēji lielākoties skaidro paplašināšanās plānus ar pieaugušo preču un pakalpojumu pieprasījumu. Visvairāk tas attiecas uz celtniecības nozari Latvijā. Taču celtniecības sektors vispozitīvāk attiecas pret viesstrādnieku piesaistīšanu — lielākoties no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas.
Visbiežāk darba devēji Latvijā meklē kvalificētus strādniekus un amatniekus (25% no kopējā jauno darbavietu skaita). Tālāk seko tirdzniecības un pakalpojumu nozares vecākie speciālisti un darbinieki. Šogad palielināsies pieprasījums pēc lauksaimniecības un zivsaimniecības vadītājiem un kvalificētiem strādniekiem, mašīnu operatoriem.
Lielākā daļa aptaujas dalībnieku kompānijas (87%) neplāno mainīt šogad darbinieku skaitu, tikai 4% uzņēmumu grasās samazināt darbinieku skaitu — kopumā 4084 darbavietas.
Visvairāk darbinieku skaita samazināšana skars lielās kompānijas. 35% gadījumu skaita samazināšanas iemesls ir ražošanas samazināšana. Vēl viens iemesls ir ražošanas automatizēšana, par to pateica katrs piektais aptaujātais. Visvairāk tas skars lielus pārstrādes nozares pārtikas produktu, metālu un elektronisko iekārtu ražošanas uzņēmumus.
Prasmes
Visbiežāk darba devēji prasa no darba meklētājiem latviešu valodas zināšanas. 87-89% vakanču valsts valodas zināšanas ir vai nu obligāta, vai arī vēlama. Nozares, kurās pieprasa latviešu valodas zināšanas, ir tirdzniecība, pakalpojumu nozare, valsts pārvalde, izglītība, medicīna, kultūra. Nozares, kurās latviešu valodas zināšanas netiek tik stingri prasītas, ir celtniecība, pārstrādes rūpniecība, lauksaimniecība.
Otra nepieciešamā prasība darbiniekam ir komunikācijas prasmes.
Trešā pēc minējumu biežuma prasība ir krievu valodas zināšanas, no norādījuši 73% jauno vakanču sludinājumos. Pētījumā tiek atzīmēts, ka pieprasījums pēc krievu valodas zināšanām, salīdzinot ar 2017. gadu, pieaudzis par 9%.
Visbiežāk krievu valodas zināšanas pieprasa tādās nozarēs kā ūdens apgāde, tirdzniecība, pakalpojumi, veselības aprūpe, sociālā aprūpe, māksla, kultūra, atpūta. It sevišķi augstu krievu valodas zināšanas tiek vērtētas finanšu un apdrošināšanas nozarē. Vismazāk krievu valoda nepieciešama lauksaimniecībā un pārstrādes rūpniecībā.
