RĪGA, 9. aprīlis — Sputnik. Šī gada janvārī darbinieku skaits, kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, salīdzinot ar 2008. gada janvāri, samazinājies par 15,2%, raksta Dienas Bizness.
Valsts ieņēmumu dienesta dati parādījuši, ka pirms krīzes nodarbināto skaits joprojām nav sasniedzams. Turklāt arvien biežāk tiek pausts viedoklis, ka ar tradicionālo instrumentu palīdzību tuvākajā laikā ne tikai nav iespējams panākt pirms krīzes nodarbinātības mērogus, nav iespējams pat pietuvoties tiem.
"Cipari rāda nodarbināto skaita samazinājumu ar visām no šīs tendences izrietošajām sekām," saka Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo un nodarbinātības jautājumu eksperts Pēteris Leiškalns.
Viņš atzīmē, ka darbinieku skaita samazināšanos ir jāvērtē kontekstā, kas šajā periodā sasniedza reālu darbspējas vecumu (20-23 gadus) un bija jāpapildina darba spēka resursus, kā arī kontekstā ar Latvijā īstenoto pensiju reformu, kura paredz pakāpenisku pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. Saskaņā ar aptuvenajiem vērtējumiem, apmēram 30 tūkstošiem cilvēku pensionēšanās vecums tiek "pastumts uz priekšu".
"Laikā no 2006. līdz 2018. gadam darba tirgū bija jāienāk tiem, kuri dzimuši pagājušā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados, kad Latvijā bija dzimstības bums, jo ik gadu piedzima aptuveni 40 000 līdz 42 000 bērnu, vienlaikus ik gadu vajadzēja pensionēties ap 25 000-26 000, tādējādi vajadzēja būt nevis nodarbināto skaita kritumam, bet tieši pretēji — pieaugumam vidēji vismaz par 10 000 cilvēkiem ik gadu un desmit gadu laikā 100 000," saka Leiškalns.
Tādēļ, pēc viņa domām, pie "pazudušo" 142 tūkstošu darbinieku skaita jāpieskaita vēl 100 tūkstošus, kuri neienāca darba tirgū, kas kopsummā dod jau vairāk par 240 tūkstošiem darbinieku, kurus Latvija ir pazaudējusi.
