RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. Ventspils jau ir cietusi no varasiestāžu lēmuma ierobežot banku darbu ar nerezidentiem: pilsēta pazudējusi potenciālu investoru no Kazahstānas, paziņoja radio Baltkom ēterā mērs Aivars Lembergs.
"Kā investēt, ja te nevar atvērt kontu? Tā ir ļoti grūti strādāt. Un lēmums pārbaudīt visu nerezidentu naudu — tas ir liels trieciens investīcijām," — paziņoja Lembergs.
Viņš pastāstīja, ka Ventspilī, piemēram, tiek projektētas trīs jaunas uzņēmumu ēkas. Katra paredzēta 70 — 100 darbavietām, lielākais uzsvars tika likts uz investoriem-nerezidentiem, ar kuriem bija vienošanās par 70 miljonu eiro ieguldīšanu. Taču pēc ABLV Banka skandāla viņi atteicās no sadarbības.
Pēc Lemberga sacītā, gaidīt jaunus investorus, piemēram, no ASV nav vērts.
"Amerikāņu investīcijas pie mums ir ārkārtīgi zemas. Nekādas valsts atbalsta programmas viņiem nav. Amerikāņi pasviež kaut kādas kapeikas. Mūs neintegrē NATO militārās rūpniecības kompleksā. Viss pa sīkumiem. Tramps pieprasa, lai visi vairāk tērētu bruņojumam un aizsardzībai, un galvenais importētājs — ASV. Tā kā viņš visu pareizi dara," pateica Lembergs.
Pēc ABLV Bank skandāla, kuru Amerikas Finanšu ministrijas struktūra FinCEN apsūdzēja naudas atmazgāšanā un Latvijas ierēdņu uzpirkšanā, valsts varas iestādes piedāvāja steidzamas izmaiņas banku sektora uzraudzībā. Finanšu sektora attīstības padomes sēdē 21. martā tika izstrādāts tirgus atveseļošanās pasākumu plāns, saskaņā ar kuru visu čaulu kompāniju apkalpošana Latvijas bankās tiks aizliegta, sākot ar pavasari. Tiem, kas jau ir klienti, tiks dots pārejas periods kontu slēgšanai. Bankām, kuras apkalpo nerezidentus, nāksies samazināt to daļu līdz apmēram 5%. Tiem, kas nespēs pārveidot biznesu īsā laika posmā, nāksies aiziet no tirgus.
Latvijas Finanšu ministrija marta sākumā deva skaidrojumu sakarā ar to, kādas kompānijas tiks uzskatītas par "čaulām", no darba ar kurām bankām nāksies atteikties. Kompāniju uzskata par riskantu klientu, ja viņa atbilst vismaz vienai no sekojošajām pazīmēm:
— nav pierādāma kompānijas saistība ar faktisku saimniecisko darbību un kompānijas darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību, un kredītiestādes rīcībā nav dokumentāras informācijas, kas pierāda pretējo;
— kompānija nesagatavo un neiesniedz kompetentajām pārraudzības institūcijām gada finanšu pārskatus par savu darbību;
— kompānijai nav fiziskas darbības vietas, bet tikai pasta kastīte vai saziņas adrese.
Ja kompānija atbilst pirmajam un otrajam punktam, to piedāvā uzskatīt par "čaulas" kompāniju.
Pēc tam bankas sāka masveida kārtā tikt vaļā no "aizdomīgiem" klientiem.
