RĪGA, 11. aprīlis — Sputnik. Saeimas deputāts, Latvijas bijušais iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons kritiski izvērtēja Latvijas valdību par nepatstāvību lēmumu pieņemšanā. Ne vienmēr valsts intereses sakrīt ar sabiedroto interesēm, taču Rīga pat nepapūlas tās aizstāvēt — runa ir gan par ABLV Bank slēgšanu, gan par NATO tiesībām komandēt Latvijas teritorijā, uzskata politiķis, kura teikto citēja Press.lv.
Atļāva "nogremdēt"
ASV Finanšu ministrijas struktūra pavēstīja, ka tai ir aizdomas: ABLV Bank nodarbojas ar naudas atmazgāšanu, un Latvijas amatpersonas nepapūlējās to glābt. Šajā gadījumā viņu rīcība ir zem jebkuras kritikas, uzskata Ādamsons.
"Tagad viena ASV finanšu komisija paziņo — viņiem ir aizdomas, ka Aizkraukles banka turpina tāda veida darbību… Aizdomas… Un mūsu valsts amatpersonas ļauj nogremdēt pēdējo lielāko latviešu, Latvijas pilsoņu banku. Mēs paliekam pie sasistas siles," — teica politiķis.
Ādamsons atzīmēja, ka likumi Latvijas finanšu sfērā ir sakārtoti, un ir visai grūti veikt ar naudas atmazgāšanu saistītas operācija. Tāpēc Latvijas varasiestāžu prasība bankām samazināt nerezidentu skaitu klientu vidū ir absolūti nepamatota, un valsts ekonomika no tā neko neiegūs.
"Jebkura banka pie jebkuras iespējas pelna uz nerezidentu rēķina. Es neuzskatu, ka 40% — tas ir pārāk daudz. Un — tās pašas ASV pirms pāris gadiem uzsāka plašu cīņu ar ofšoriem visā pasaulē. Izņemot paši pie sevis. Tās cīnās ar nerezidentiem visos virzienos. Bet — ne pie sevis," — atzīmēja Ādamsons.
Upurjērs
Latvijā nav patstāvīgas drošīas politijas, darbības aizsardzības jautājumos neatbilst draudu līmenim, uzskata Ādamsons.
"Redz, likums tika grozīts tā, ka NATO karavīri var pārvietoties pa valsts teritoriju ar pielādētiem ieročiem. Tad grozījām likumu tā, lai ES, NATO karavīri var komandēt mūsu apakšvienības. Šodien likums paredz — ja pierobežā tiek plānotas kaut kādas mācības, manevri utt., tad robežsardze par to jāinformē vismaz divas nedēļas iepriekš. Bet Aizsardzības ministrija ir iesniegusi priekšlikumu, ka šī norma jāņem ārā. Bet — šīs divas nedēļas — tā ir rezerve pret muļķi," — norādīja politiķis.
Viņš paskaidroja, kāpēc uzskata par svarīgu divu nedēļu ilgā termiņa saglabāšanu robežsargu informēšanas jautājumos.
"Tikko kā notiek kaut kādas aktivitātes pierobežā, tā valsts, ar kuru robežojamies, uzreiz saausās. Šobrīd kārtība paredz: ja tiek plānotas mācības, robežsargi tiek informēti, viņi tiekas ar pretējās puses robežsargiem un saka: "Pēc divām nedēļām šeit notiks tādas un tādas mācības, karavīru skaits — tāds un tāds, mērķi — tādi un tādi. Robežas drošībai nekas nedraud." Starp citu: robežsargi var atcelt jebkuras mācības (kas arī ir pareizi), jo viņi zina, kas notiek. Aizsardzības ministrija mēģina no šīs normas atteikties," — paskaidroja Ādamsons.
Apkopojot visus jaunievedumus aizsardzības jomā, rodas jautājums, kurp Latvija virzās, atzīmēja deputāts.
"Es dažām amatpersonām jautāju — klausieties, vai tad mēs taisāmies karot ar Krieviju? Tāpēc, ka jebkuras asas kustības pierobežā var novest pie militāra konflikta," — uzsvēra Ādamsons.
Viņaprāt, galvenos Latvijas ienaidniekus jāmeklē vietējo politiķu vidū, un ar nostādni, "krānā pazudis ūdens, vainīga Krievija" nekur tālu netiksi.
"Pats galvenais — ko mēs paši domājam un ko mēs paši gribam. Vai piekrītam būt tā aitiņa, tas jēriņš, kurš iet uz nokaušanu, vai tomēr mums ir savas intereses? Tajā skaitā — nacionālās drošības intereses, kuras ne vienmēr sakritīs ar mūsu sabiedroto vēlmēm,", — piebilda politiķis.
