RĪGA, 14. aprīlis — Sputnik. Strīdi par kadmija saturu mēslojumos ES no ekoloģijas jomas pārgājuši politiskajā laikā – eksperti bīstas par Krievijas ietekmi uz Eiropas lauksaimniecību, raksta Euractiv.
2016. gada martā Eiropas Komisija iesniedza jaunos noteikumus, kuri kontrolē organisko mēslojumu un mēslojumu uz atkritumu bāzes. Cita starpā paredzēts ierobežot kaitīgo vielu, piemēram, kadmija saturu. Taču ierosinājums raisījis vētrainas debates starp EK, Eiropas Parlamentu un ES valstīm.
EK ieteica maksimālo pieļaujamo kadmija saturu 60 mg/kg apmērā pirmo trīs gadu laikā, pēc tam uz deviņiem gadiem samazināt to līdz 40 mg/kg, bet pēc tam noteikt limitu 20 mg/kg apmērā, savukārt Eiropas Padome iesaka noteikt limitu 60 mg/kg apmērā pēc astoņiem gadiem.
Aiz šiem sausajiem skaitļiem slēpjas liela ģeopolitiska spēle. Kritiķi apgalvo, ka limits 20 mg/kg apmērā var palielināt atkarību no Krievijas importa, kas negatīvi ietekmēs fermerus un liks apšaubīt ES ģeopolitisko pozīciju.
Kadmija "karš"
Kadmijs – metāls, ko satur fosforīti, fosfāta mēslojumu izejviela. Lielā apjomā tas ir kancerogēns. Greenpeace un Pasaules kodolasociācija atzīmēja, ka fosfātos no Marokas kadmija saturs ir īpaši augsts, turklāt tie satur urānu, kas var kļūt par vēža, nieru un kaulu slimību cēloni.
EK pieprasa noteikt kadmija satura limitu fosfātu mēslojumos 20 mg/kg apmērā un norāda, ka augstāka satura gadījumā tas var uzkrāties augsnē, nokļūt uzturā un apdraudēt cilvēku veselību. Taču fermeri prasa nesamazināt maksimālo pieļaujamo kadmija koncentrāciju zem 60 mg/kg.
Viņi atsaucas uz EK Veselības un vides risku zinātniskās komitejas (SCHER) atskaiti, kurā norādīts, ka apjomā zem 73 mg/kg kadmijs augsnē neuzkrājas, un pieprasa, lai pārejas periods pirms maksimālās pieļaujamās koncentrācijas 60 mg/kg apjomā ilgtu vismaz 15 gadus.
Krievija un monopols
Aptuveni 85% fosfātu mēslojuma Eiropā tiek importēti. Galvenie piegādātāji ir Maroka (2017. gadā – 1,8 milj. tonnu), Krievija (1,6 milj. tonnu), Alžīrija (700 tūkst. tonnu), Izraēla un DĀR. Eksperti atzīmē, ka Krievija ir vienīgā valsts, kas var nodrošināt fosfātus ar maksimālo kadmija koncentrāciju 20 mg/kg apjomā. Fosfātu mēslojumus ar zemu kadmija saturu ES ražo vienīgi Somija, taču tā ražo nepilnu miljonu tonnu gadā, un visai ES ar to nepietiek. Industrijas pārstāvji uztraucas par to, ka viena ražotāja, it īpaši Krievijas apstākļos, varētu augt cenas, un fermeri kļūs par politiskās šantāžas upuriem.
Eiropas Mēslojumu ražotāju asociācijas (AEEP) pārstāvis Tomašs Vostovskis stāsta, ka maksimālā kadmija koncentrācija 60 mg/kg apjomā nozīmē, ka lielākā daļa ražotāju Eiropā bankrotēs.
Vienīgā valsts, kurā atrodami fosforīti ar tik zemu kadmija saturu un kas atrodas pietiekami tuvu ES, ir Krievija. Taču, pēc Vostovska vārdiem, atšķirībā no Marokas un Ziemeļāfrikas, fosforītu (apatītu) apjoms Krievijā ir ierobežots, tāpēc KF neizved jēlu produktu. Gatavo mēslojumu eksports ir daudz izdevīgāks.
Atrast alternatīvus fosforītu avotus ar zemu kadmija saturu nav viegli. Ķīna tos neizved, bet Jordānija un Ēģipte nespēj nodrošināt maksimālo kadmija koncentrāciju 20 mg/kg apjomā.
Maroka meklē jaunu tirgu
Maroka – fosfātu mēslojumu piegādātāja ES – var pāriet uz citu tirgu, ja kadmija limits tiks noteikts 20 mg/kg apjomā.
"Ņemot vērā fosfātu mēslojumu pieprasījuma dinamisko pieaugumu visā pasaulē, Maroka var pārvest savu produkciju uz citiem eksporta tirgiem. Kā jūs droši vien zināt, lielākā daļa fosfāta mēslojumu tiek ražota no nogulu iežiem, no kuriem tikai 5% pasaulē ir magmatiskie kalnu ieži ar zemu kadmija saturu," – pastāstīja Marokas lauksaimniecības ministrs Azizs Ahenušs.
Politiķis atzīmēja, ka tik zema kadmija pieļaujamās koncentrācijas līmeņa noteikšana novedīs pie būtiskas mēslojumu cenas palielināšanās ES, ņemot vērā neizbēgamo atkarību no nedaudzajiem piegādātājiem, kā rezultātā fermeri cietīs zaudējumus un augs patēriņa cenas.
