RĪGA, 17. novembris — Sputnik. Pēdējo piecu gadu laikā, kopš 2012. gada organiskās zemkopības platība ES palielinājusies gandrīz par diviem miljoniem hektāru un sasniegusi 6,7% no visas lauksaimniecībā izmantotās zemes, savukārt reģistrēto organiskās produkcijas ražotāju skaits palielinājies līdz 295 tūkstošiem 600 cilvēkiem, vēsta Eurostat.
Latvija ieņem sesto vietu pēc zemes daudzuma, kura tiek izmantota organiskajai ražošanai: 13%, jeb 259 tūkstoši hektāru, turklāt pieaugums pēdējo piecu gadu laikā sastādījis gandrīz trīs procentpunktus.
Līderpozīcijas ieņem Austrija ar 571 tūkstoti hektāru (21% no visas lauksaimniecības zemes), Zviedrija (553 tūkstoši hektāru, jeb 18%) un Igaunija (181 tūkstotis hektāru, jeb 18%; pieaugums par vairāk nekā trīs procentpunktiem). Itālijā un Čehijā organiskajai zemkopībai pienākas vien 14% no visas lauksaimniecības platības (1 miljons 796 tūkstoši hektāru un 489 tūkstoši hektāru attiecīgi).
Tieši pretēji, organiskā zemkopība neattīstās Maltā (vien 0,2% no lauksaimniecības zemēm, jeb 24 hektāri), Rumānijā (1,7%, jeb 226 tūkstoši hektāru), Īrijā (1,7%, jeb 77 tūkstoši hektāru), Lielbritānijā (2,8%, jeb 490 tūkstoši hektāru). Lietuvā organiskā zemkopība aizņem 7,5% no visām lauksaimniecības teritorijām, pieaugums par diviem procentpunktiem.
Kas attiecas uz organiskās produkcijas izgatavotājiem, tad to lielākā daļa (54%) atrodas Spānijā, Itālijā, Francijā un Vācijā.
Organiskā zemkopība paredz atteikšanos no ķīmiskā mēslojuma, dabīgu vielu un procesu izmantošanu ražošanā, dabas resursu saglabāšanu.
