RĪGA, 15. janvāris — Sputnik, Jevgeņijs Leškovskis. Vietējā ornitologu biedrība par 2018. gada putnu pasludināja pļavu tilbīti, kurai patlaban Latvijā draud pilnīga izmiršana, tostarp arī tādēļ, ka lauksaimnieki izmanto skandalozās ASV kompānijas ražotos Roundup tipa nežēlīgos pesticīdus un herbicītus.
Latvijas Ornitologu biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus pastāstīja, ka pļavu tilbīte (tringa totanus) par 2018. gada putnu izraudzīta pārdomāti. Patlaban Latvijā mīt tikai aptuveni 150-200 pāri lauku tilbīšu. Šo putnu skaits valstī pēdējos gados sarucis teju trīskārt. Par gada putnu mēdz pasludināt sugu, kam svarīgi pievērst sabiedrības uzmanību. Piemēram, iepriekšējos gados tika izraudzīts reti sastopamais melnais stārķis, mazais ērglis un dzeltenā cielava.
Bieži vien gada putna tituls tika piešķirts arī putniem, ar kuru palīdzību vajadzētu piesaistīt sabiedrības uzmanību kādai problēmai – tā, kā šoreiz tas noticis ar tilbīti.
Šeit putni nedzied
Pļavas tilbīte pieder pie sloku dzimtas tārtiņveidīgo kārtas. Tā ir aptuveni 30 cm augsta, spārnu plētums – apmēram pusmetru liels. Putns sver līdz 127 g. Dabā pļavas tilbīti viegli pazīt pēc tās garā oranžā knābīša ar melnu galiņu, kājas ir spilgti sarkanas.
Putns dzīvo līdz 17 gadus. Agrāk pavasaros to varēja gan ieraudzīt pļavās un ganībās, gan izdzirdēt. Ornitologi to atpazina pēc melodiskā svilpiena. Diemžēl pēdējos gados viņas dziesmu gadās izdzirdēt pavisam reti, jo tilbīte Latvijā ir gandrīz izmirusi.
Ķerus aicināja visus, kam palaimējies ieraudzīt tilbīti, ziņot par to portālā www.dabasdati.lv, jo putns diemžēl Latvijā pazūd zemju apsaimniekošanas un purvu nosusināšanas rezultātā. Viestura Ķerus kolēģis, Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko pastāstīja, kas notiek ar šo putnu.
"Agrāk laukos bija plašāki rajoni, kur zemienēs sakrājās valgme pēc lietus, no nelielām upītēm un purviem, un tur, kur bija daudzveidīga augu valsts, mita un barību sameklēja tilbītes. Taču patlaban situācija ir tāda, ka fermeri, ja jau viņiem ir zeme un viņi kaut ko dara, uzar absolūti visu, izlīdzina teritorijas, nosusina purvus lauksaimnieciski apstrādājamo zemju apkaimē. Galu galā tilbītei vienkārši nav, kur dzīvot. Mitru vietu, kas patīk tilbītēm, laukos ir aizvien mazāk," – paskaidroja Boiko.
Indīgi lauki
Speciālists piebilda, ka milzu problēmu rada arī tas, ka laukos aizvien biežāk un ilgus gadus audzē monokultūras – rapšus un kukurūzu, nav bioloģiskās daudzveidības, kas nepieciešama putniem.
Kad laukos aug monokultūras, tās izspiež arī tuvējos augus, pat pļavās un neapstrādājamās teritorijās. Taču tilbītēm nepieciešami dažādi augi. Aizvien retāk sastopamas ir arī ganības ar mitrām zemienēm, kam priekšroku dod tilbītes. Arī šis teritorijas tiek uzartas un apsētas ar monokultūrām.
Savukārt ekoloģiskās organizācijas "Zemes draugi" pārstāvis Jānis Ulme ir pārliecināts: daudzi putni, kuri pārtiku meklē laukos un ganībās, dzīvo netālu no upītēm un purviem, izzūd tāpēc, ka fermeri izmanto spēcīgu mēslojumu un pesticīdu "Roundup"
Ekologs paskaidroja, ka šī bīstamā ķīmija iznīcina putnu pārtikas bāzi – kukaiņus, gliemežus, vēžveidīgos. Inde no laukiem nokļūst arī tuvējās upēs un gruntsūdeņos. Pazūdot pārtikas bāzei, ātri pazūd arī putni. Dažu sugu pārstāvji sāk migrēt uz kaimiņu teritorijām, taču, ja arī tur viss ir saindēts, galu galā iet bojā veselas sugas.
Eiropas komisija izsniegusi licenci slepkavībai
"Roundup" (pesticīda glifosāta N-(fosfonometil)-glicīna komerciālais nosaukums) visā pasaulē ražo Monsanto – ASV kompānija, kas reiz atvēra Pandoras lādi, ne tikai sākot ražot ĢMO – ģenētiski modificētus organismus, bet arī agresīvi virzot tos tirgū visā pasaulē.
Glifosāts tiek izmanto lauksaimniecībā "nevēlamu augu" iznīcināšanai. Šajā gadījumā "nevēlamo" sarakstā nokļūst ne tikai nezāles.
Ekologs Ulme vēsta, ka situācija ir īpaši bīstama, jo "Roundup" nīdē visus savvaļas augus, iznīcina laukos visus kukaiņus (viņi taču ir "kaitnieki"), turklāt nogalina augsni, kurā jau pēc dažiem gadiem nekas īsti izdīgt nevar bez spēcīga ķīmiskā mēslojuma.
"Ne tikai Latvijā, arī citās valstīs, kur izmanto "Roundup", pazūd augu, kukaiņu, putnu bioloģiskā daudzveidība. Arī cilvēki, protams, saindējas.
Tā nav nejaušība, ka tagad aizvien lielāks skaits valstu ES pasludina sevi par teritoriju, kas ir brīva no glifosāta. Aizvien skaļāki ir ar "Roundup" saistītie skandāli Dānijā un Francijā, savukārt Holandē tas ir vispār aizliegts. Un tomēr 2017. gada novembrī Eiropas komisija nobalsoja par atļauju vēl piecus gadus izmantot ES amerikāņu glifosātu," – skaidroja Ulme.
Viņš atzīmēja, ka Latvijas Zemkopības ministrija klusē kā ūdeni mutē ieņēmusi, un nebilst ne vārda, kad ir svarīgi iebilst pret "Roundup" izmantošanu laukos. Klusē arī Vides ministrija, kurai it kā nāktos nostāties ekologu pusē. Galu galā dabas aizstāvjiem atliek tikai cerēt pašiem uz saviem spēkiem un organizēt dažādas akcijas, lai piesaistītu sabiedrības uzmanību apkārtējās vides problēmām. Pagaidām par tām, arī par dažādu putnu sugu izzušanu iedzīvotājus informē tikai ekologi un ornitologi.
Nav zināms, cik daudzi floras un faunas pārstāvji Latvijā pazudīs, līdz par problēmu sāks domāt ierēdņi no Zemkopības ministrijas vai tās formālā pretinieka – Vides ministrijas.
#/media/File:Rotschenkel_(Tringa_totanus)_01.jpg){kind=link}