RĪGA, 12. aprīlis — Sputnik. Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītāju Mario Dragi nogurdinājušas nepatikšanas eirozonas austrumos, raksta Bloomberg.
Vasarā ECB sēdēs iztrūks Latvijas un Slovēnijas pārstāvju: pirmais nevar pamest valsti, jo ir apsūdzēts par korupciju, otrs gatavojas pamest posteni. ECB apstrīd Eiropas tiesā Latvijas lēmumu ierobežot valsts centrālās bankas prezidenta Ilmāra Rimšēvica pārvietošanos.
Tās ir tikai pēdējās nepatikšanas ES austrumos: Polija visiem spēkiem atliek iestāšanos eirozonā, Bulgārija nevēlas pieļaut ECB pārbaudi savās bankās, bet Latvija un tās kaimiņiene Igaunija šogad nokļuvušas naudas atmazgāšanas skandāla centrā.
Februārī ekonomisti prognozēja, ka līdz gada bleigām ECB atteiksies no obligāciju iepirkuma programmas. Šīs programmas liktenis, iespējams, tiks izlemts 14. jūnijā Rīgā. Taču Rimšēvičam aizliegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, tāpēc nav skaidrs, kurš sastādīs kompāniju Dragi preses konferencē, jo parasti to dara uzņēmējvalsts centrālās bankas galva.
Rimšēvičam aizliegts pamest Latviju, tāpēc viņš izlaidis divas ECB sēdes, un Dragi vērsies ES tiesā, lai noskaidrotu, vai šāda situācija ir likumīga.
Nepatikšanas no Austrumiem
Austrumeiropā ir arī citas problēmas. Bulgārija — nabadzīgākā valsts ES — šovasar apņēmusies pievienoties Eiropas valūtas kursu regulēšanas mehānisma (ERM-2) sistēmai. Tas ir solis īsi pirms iestāšanās eirozonā.
Taču mēģinājumi ieviest ES kontroli Bulgārijas bankās — īpaši aktuāli pēc trešās lielākās valstī bankas "Korporativna trgovska banka" bankrota — palēninājušies, un Bulgārijas valdība paziņojusi, ka tas notiks tikai pēc pārejas uz eiro.
Divas lielākās ekonomikas reģionā — Polija un Čehija — atsakās iestāties eirozonā un integrēt savas banku sistēmas ar ES. Tas neatbilst Francijas un Vācijas vēlmei ieviest vienotu valūtu visā Eiropā. ECB sastrīdējusies arī ar Ungāriju, kuras centrālā banka izniegusi fondiem miljardu eiro investīcijām valsts parādā, nekustamajos īpašumos un mākslas priekšmetos, kā arī apsolījusi atcelt naudas finansējuma aizliegumu, kas ieviests ES centrālajām bankām.
Tiesa, patlaban uzmanības centrā ir Latvija un Slovēnija. Slovēnijas Bankas prezidents Boštjans Jazbecs aizvadītajā mēnesī paziņojis par savu atkāpšanos no amata — viņš strādās ES Banku finansiālās atveseļošanas vienotajā padomē, taču Slovēnija neiecels jaunu centrālās bankas prezidentu pirms vēlēšanām (tās notiks maijā vai jūnijā). ECB padomes sēdes apmeklēs viņa vietnieks, taču pagaidām vēl nav izlemts, vai viņam tiks piešķirtas balsstiesības.
Slovēnijas Bankas jaunais prezidents tiks izraudzīts vēlēšanās. Aptauju rezultāti liecina, ka līdera vietu ieņēmis komiķis Marjans Šarecs, kurš jau apsolījis ieviest lielas izmaiņas valsts institūcijās. Tātad vēlēšanu rezultāts ECB var sagādāt pārsteigumu.
