RĪGA, 5. aprīlis — Sputnik. Aizliegums Latvijas bankām apkalpot "čaulas" kompānijas kļūs stingrāks – bankām nāksies iesniegt tiesībsargājošajām iestādēm informāciju par aizdomīgiem klientiem un viņu darījumiem. Publicists Juris Paiders uzskata, ka Latvijas varasiestādes izvirzījušas tik stingras prasības, kādas ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas nodaļa nav noteikusi.
Likums kļūs stingrāks
Ministru kabinets uz nedēļu atliks jautājumu par tā saucamo "čaulas" uzņēmumu apkalpošanas ierobežojumiem, jo likumā jāiekļauj stingrākas prasības, informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, vēsta rus.tvnet.lv.
Viņa norādīja, ka likums tiks papildināts ar vēl vienu iniciatīvu – par banku un tiesībsargājošo iestāž0u sadarbības platformas izveidi. Tā kalpos informācijas apmaiņai, lai bankas varētu sniegt tiesībsargājošajām iestādēm informāciju par darījumiem, to saturu un atsevišķiem klientiem. Patlaban sadarbība ir ierobežota, un sarežģītu finanšu noziegumu izmeklēšana ir apgrūtināta, atzīmēja ministre.
Tāpat plānots ar likumu aizliegt kredītiestādēm sadarboties ar uzņēmumiem, ja tie reģistrēti jurisdikcijā, kas neprasa finansiālās atskaites, un nevar pierādīt reālu saimniecisko darbību. 14 dienu laikā pēc grozījumu stāšanās spēkā bankām būs jāpaziņo klientiem par sadarbības pārtraukšanu, un 60 dienu laikā stāsies spēkā "čaulas" kompāniju apkalpošanas liegums.
Tas attiecas ne tikai uz bankām, bet arī brokeru kompānijām utt.
Iepriekš plānots, ka Saeima pieņems grozījumus pirmajā lasījumā 15. aprīlī, galīgais lasījums paredzēts 26. aprīlī.
Barotava likvidatoriem
Latvijas komercbankām izvirzītas tik stingras prasības, kādas ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas nodaļa nav noteikusi, savu viedokli pauž publicists Juris Paiders.
ASV Finanšu ministrijas prasība atteikties no naudas, kas saistīta ar Krieviju, paplašināta, nosakot "ksenofobiskus aizliegumus apkalpot pilnīgi visus ārzemniekus un ārvalstīs reģistrētus uzņēmumus", norāda Paiders rakstā "Neatkarīgajai".
"Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tik plaši noteikusi čaulas kompāniju definīciju, ka galvenais, pret ko pašlaik norisinās vēršanās, ir Lielbritānijā likumīgi reģistrētie uzņēmumi. Atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem, 32% no kopumā Latvijas bankās esošo t.s. čaulas kompāniju skaita ir reģistrēti Lielbritānijā. Ja Latvijā tiks ieviesta pilnīgi patvaļīga čaulas uzņēmumu definīcijā, tad Latvijas komercbankas nevarēs apkalpot pat Apple kontus, jo šī tehnoloģiju giganta pārvaldes organizācija atbilst Latvijā iecerētajai čaulas uzņēmuma definīcijai," — norāda Paiders.
"Līdz ar to ir pamatots jautājums, kāpēc Latvijas Finanšu ministrija un Finanšu un kapitāla tirgus komisija vēlas ieviest tik dīvainas normas, turklāt tik ātros tempos? Precīza atbilde ir ietverta konfidenciālajā bijušā NATO ģenerālsekretāra un pašreizējā Norvik bankas padomes priekšsēdētāja vietnieka Andersa Foga Rasmusena vēstulē Latvijas Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, kuras fragments nonāca starptautisko ziņu aģentūru rīcībā. Rasmusens pauda bažas par korupcijas pazīmēm Latvijas vadošo finanšu sektora amatpersonu darbībā," — raksta publicists.
Viņš paskaidroja, ka nerezidentu depozīti ieguldīti dažādos vērtspapīros, bet daļa jau izsniegta ilgtermiņa kredītos Latvijas uzņēmumiem un hipotekārajos kredītos Latvijas iedzīvotājiem. Prasība 45 dienu laikā pārtraukt apkalpot nerezidentus nozīmē, ka līdz FKTK ultimāta termiņa beigām būs jānorēķinās ar visiem aizdomīgajiem nerezidentiem.
"Šāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rīcība neglābjami var izprovocēt vismaz piecu Latvijā reģistrētu komercbanku mākslīgi izraisītu nespēju izpildīt savas saistības. Līdz ar to izskatās, ka Latvijas finanšu sektoru ir iecerēts pārvērst par leiputriju politiski pietuvinātajam korumpētajam likvidatoru klanam," – raksta Paiders.
Pēc viņa domām, maksātnespējas administratoru un likvidatoru klana apkalpošanas maksa sastādīs vismaz miljardu eiro.
