RĪGA, 11. aprīlis — Sputnik. ASV JKS karakuģi Donald Cook un Porter pietuvojušies Sīrijas krastiem — tieši gadu pēc raķešu uzbrukuma aviācijas bāzei Šairatā. Tāpat kā 2017. gada aprīlī militārās klātbūtnes paplašināšana reģionā tiek aizbildināta ar neapstiprinātiem mediju ziņojumiem par to, ka Damaska esot pielietojusi ķīmiskos ieročus, šoreiz — Austrumu Gutā.
Amerikāņu prese uzskata, ka eskadras kuģu parvietošanās saistīta ar Donalda Trampa solījumu divu diennakšu laikā izlemt, kā sodīt "Asada režīmu". Par to, ko pie Sīrijas krastiem spēj paveikt eksadras kuģi — materiālā RIA Novosti stāsta komentētājs Andrejs Kocs.
Mērķa izvēle
Ceturtās paaudzes eskadras kuģu Donald Cook un Porter rīcībā ir līdz 120 spārnotās raķetes Tomahawk, kuru darbības rādiuss pārsniedz divus tūkstošus kilometru. Tātad amerikāņu kuģu bruņojuma darbības zonā ir visa valsts teritorija. Taču līdz šim nav saprotams, kādi varētu būt to mērķi, ja Tramps izvēlēsies vardarbīgu scenāriju. Jaunās amerikāņu drošības centra eksperts Nikolass Gerass izdevumā Foreign Policy apgalvo, ka paredzami vairāki mērķi. Pēc viņa domām, pērn aviobāzes Šairatā apšaude ar raķetēm nav devusi rezultātu. Sīrijas armijas lidmašīnas pacēlušās gaisā jau dažas stundas pēc uzbrukuma.
Jāpiebilst, ka toreiz eskadras kuģi Porter un Ross palaida 59 raķetes Tomahawk. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka aviobāzi sasniegušas tikai 23 raķetes. Patiešām, pelēcīgs rezultāts: aptuveni divus miljonus dolāru vērtās raķetes iznīcināja ne vairāk kā sešus pavecus trešās paaudzes iznīcinātājus MiG-23, noliktavu, mācību korpusu, ēdnīcu un radiolokācijas staciju. Pacelšanās un nosēšanās josla un piebraucamie celiņi netika bojāti, tāpēc lidosta tika savesta kārtībā īsā laikā.
"Lai nodarītu jūtamu zaudējumu Bašaram Asadam un sniegtu Trampa izpratnē pietiekamu signālu, ASV nāksies uzbrukt lielākam skaitam mērķu, — secināja Gerass. — Tādējādi Sīrijas armijas militārās iespējas tiks ierobežotas."
Jāpiebilst, ka 2011. gadā amerikāņiem un britiem pietika ar 124 jūras bāzes raķetēm Tomahawk, lai gandrīz pilnībā iznīcinātu Muamara Kadāfi pretgaisa aizsardzības sistēmu. Tiesa, lielāko daļu Lībijas GKS zenītraķešu sistēmu daļu veidoja novecojuši padomju laiku kompleksi. Pilnīgi iespējams, ka Sīrijā tādi panākumi izpaliks.
Pat šodien, pēc septiņus gadus ilga pilsoņkara, šīs valsts PGA ir viena no spēcīgākajām reģionā. Sīrijas armijas rīcībā ir simtiem zenītraķešu sistēmu un kompleksu, tostarp arī modernie "Buk M2", "Pancirj S1" un S-125 "Pečora 2M". Fakts, ka līdz Šairatai aizlidoja mazāk nekā puse spārnoto Tomahawk, netieši liecina par Sīrijas zenītartilērijas efektivitāti. Profesionālo prasmu iepriekšējo eksāmenu viņi nokārtoja 8. aprīļa naktī, kad notrieca piecas no astoņām "gaiss-zeme" raķetēm, ko Izraēlas iznīcinātāji palaida pret aerodromu T-4 netālu no Palmīras.
Raķešu aritmētika
Pagaidām nav skaidrs, cik tālu gatavas iet Savienotās Valstis, ka tiks pieņemts lēmums uzbrukt Sīrijai. Ar 120 Tomahawk nepietiks, lai nopietni mazinātu Sīrijas Arābu armijas cīņasspēju un iespējas īstenot lielas uzbrukuma operācijas. Patlaban Vidusjūrā nav nevienas ASV JKS aviācijas bāzes grupas, un tuvākais desanta spēku grupējums līdz ar Iwo Jima klases universālo desanta kuģi atrodas 5. flotes atbildības zonā Persijas līcī.
Patlaban vienkārši nav iespējams ātri pastiprināt militāro klātbūtni pie Sīrijas krastiem, taču zināms, ka Vidusjūru bieži apciemo amerikāņu atomzemūdene ar spārnotajām raķetēm USS Florida, kas piedalījās arī operācijā Lībijā. Tās rīcībā ir veselas 154 Tomahawk, un iespēju ziņās tā pārsniedz abus eskadras kuģus Donald Cook un Porter kopā. Tātad pie Sīrijas krastiem izvērsto spārnoto raķešu skaits var sasniegt 274 vienības. Salīdzinājumam: 1991. gadā amerikāņiem pietika ar 288 Tomahawk, lai paralizēt Irākas PGA un militārās pārvaldes sistēmas operācijas "Tuksneša vētra" gaitā.
