26. decembrī Krievijas Federācijas padome ratificēja vienošanos par Krievijas jūras kara bāzi Tartusā, bet 29. decembrī Krievijas prezidents ratificēja vienošanos par tās paplašināšanu.
2017. gada 18. janvārī Damaskā parakstītais dokuments veicina abu pušu aizsardzības spējas nostiprināšanos. Tas reglamentē Krievijas JKF materiāltehniskā nodrošinājuma punkta teritorijas paplašināšanu Tartas ostā, Krievijas karakuģu ieiešanu teritoriālajā jūrā, SAR iekšējos ūdeņos un ostās.
Sīrija nodod Krievijai bezatlīdzības lietošanā uz vienošanās darbības laiku zemes iecirkņus un akvatoriju Tartas ostas rajonā, kā arī nekustamo īpašumu objektus. Vienošanās paredz transporta līdzekļu un militārās tehnikas reģistrācijas un pārvietošanas kārtību, ieroču pielietošanu, sakaru un radioelektroniskās cīņās līdzekļu lietošanu. Štats, ekipāžu locekļi, kā arī materiāltehniskā nodrošinājuma punkta kustamais un nekustamais īpašums iegūst īpašas privilēģijas un imunitāti. Dokuments izstrādā starptautiski tiesisko pamatu Krievijas jūras kara spēku ilgtermiņa klātbūtni reģionā. Vienošanās noslēgta uz 49 gadiem ar iespēju automātiski pagarināt to uz 25 gadus ilgiem periodiem.
Vai Krievijai ir vajadzīga jūras kara bāze Sīrijā? Kā tā ietekmēs militāri politisko situāciju Tuvo Austrumu reģionā un Vidusjūrā?
Laba griba un leģitīms spēks
Pirms diviem gadiem Krievija sāka gaisa operāciju Sīrijā pēc valsts likumīgās valdības lūguma. Krievija uzrādīja pasaules sabiedrībai leģitīmas pilnvaras un militāros līdzekļus, tuvākos un perspektīvos mērķus. Pēc tam Krievijas Gaisa kara spēki un Jūras kara flote izmantoja Sīrijā parasto (konvencionālo) bruņojumu un nepārkāpa nevienu starptautisko tiesību principu. Pārvarot ASV vadītās koalīcijas pretestību, Krievija ar militāriem līdzekļiem aizstāvēja draudzīgi noskaņotas Tuvo Austrumu valsts suverenitāti un teritoriālo vienotību, faktiski – mainīja vēsturi. Un palika reģionā, lai demonstrētu labo gribu, ko pastiprina leģitīms spēks.
Aizsargājot Sīrijas neatkarību, Krievija pirmo reizi un ļoti efektīvi izmantoja pret ISIS (Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegts teroristisks grupējums) un citiem teroristiskajiem grupējumiem Jūras kara flotes raķetes. Palielinot GKS un JKF mijiedarbību, 2016. gada rudenī Krievijas AM likumsakarīgi nonāca pie slēdziena par nepieciešamību paplašināt JKF infrastruktūru Sīrijā.
2017. gada 26. decembrī Krievija saņēma plašas pilnvaras un neierobežotas iespējas jūras kara infrastruktūras attīstībai Tartas ostā. Pēc modernizācijas Krievijas bāze varēs uzņemt pirmā ranga kuģus, tostarp – arī atomkreiserus un zemūdenes. Protams, Krievijas pastāvīgā klātbūtne nav pašmērķis, bet gan ģeopolitiskais instruments ietekmei Tuvajos Austrumos un Vidusjūrā.
Maskavas un Damaskas militārā sadarbība sākusies kopš Sīrijas valsts dibināšanas. 70. gados 75% Sīrijas armijas ieroču piegādāja PSRS. Toreiz tika izveidota pastāvīgā eskadra Vidusjūrā un radīts padomju JKF materiāltehniskā nodrošinājuma punkts Tartā.
Atbalsta punkti Pasaules okeānā
Iepriekš Krievijas Aizsardzības ministrija informēja par kara bāzu iespējamu atgriešanos Kubā un Vjetnamā, parādījās informācija par Krievijas plāniem sakarā ar jūras kara bāzi Ēģiptē. Maskava izvērtē lēmumus par aizrobežu militāro objektu likvidāciju sakarā ar negatīvajām izmaiņām starptautiskajā situācijā.
Krievijas miermīlīgās ārpolitikas fonā kopš pagājušā gadsimta beigām lielāko daļu savu militāro operāciju ASV un NATO īstenoja bez ANO sankcijām: Serbijā (1995. un 1999.), Afganistānā (no 2001. gada), Irākā (2003.), Pakistānā, Jemenā, Somālijā (2002.), neskaitot apšaubāmās militārās operācijas ar ANO atļauju: Irākā (1991.), Somālijā (1993.) un Lībijā (2011.). Rafinēta miermīlība mūsdienu pasaulē nelīdz. Šajā aspektā atmiņā ataust tas, kā padomju (Krievijas) kara bāzes agrāk uzturēja ģeopolitisko stabilitāti dažādos pasaules punktos.
Kubā darbojās PSRS galvenais un vēlāk arī Krievijas svarīgākais radioelektroniskās izlūkošanas centrs ārzemēs. Vjetnamā līdz 2002. gadam atradās liela padomju un Krievijas jūras kara bāze, kas tika pieticīgi dēvēta par materiāltehniskā nodrošinājuma punktu. Šīs bāzes Krievija likvidēja. Iepriekš tika izvesti arī spēki no Austrumeiropas, kas savukārt saņēma NATO bāzes Rumānijā un Bulgārijā, amerikāņu PGA rajonu Polijā un Čehijā, alianses bataljonus Baltijas valstīs. Nē, tā nav nejaušība, ka Maskava uzsākusi pārrunas ar Vjetnamu un Kubu par Krievijas JKF bāzēm abās valstīs.
Bāze Vjetnamā ļaus Krievijai efektīvi projicēt spēku Indijas okeānā un Klusā okeāna dienvidu daļā. Dziļais, no vētrām pasargātais Kamrana līcis ir stratēģiski nozīmīgs no kara kuģu rezervju papildināšanas (remonta) maršrutos starp Krievijas Tālajiem Austrumiem un Ādenes līci. Krievijas lidmašīnu – degvielas uzpildītāju Il-78 klātbūtni (stratēģisko bumbvedēju Tu-95 uzpildei), Krievijas zemūdeņu remontu un apkalpošanu, Krievijas JKF kuģu vienkāršotu ieiešanu Kamranas līcī nosaka starpvalstu vienošanās. Pie tam Krievija attīsta civilo kuģu un karakuģu nodrošināšanas starptautiskā centra infrastruktūru Vjetnamā.
Kubā (250 km no ASV krasta) dislocētā radioelektroniskā centra aparatūras jauda kopš 1967. gada deva iespēju veikt efektīvu radioizlūkošanu visā ASV teritorijas dziļumā. 90. gadu sākumā šeit uzdevumus pildīja līdz pusotrs tūkstotis Krievijas karavīru. Šobrīd bāzē darbojas Kubas universitāte, kurā studē topošie datoru speciālisti. Nepieciešamības gadījumā šo kadru pārpilnība ļaus Krievijas Aizsardzības ministrijai ātrāk izveidot jaunu centru.
Tāpat Krievija sākusi pārrunas ar Ēģipti par militāro objektu nomu piekrastes pilsētā 95 km attālumā no Lībijas robežas. Kopš 1972. gada PSRS JKF izmantoja šo bāzi ASV JKS novērošanai. Tā atdzims materiāltehniskā nodrošinājuma punkta un gaisa kara bāzes formātā ne ātrāk kā 2019. gadā un noteikti palīdzēs risināt Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas ģeopolitiskās problēmas.
Krievija atgriežas lielajā ģeopolitikā, un ārvalstu kara bāzes sekmē galveno jūras komunikāciju drošību, uzlabo JKF stabilitāti, pietuvina raķešu ieročus domājamā pretinieka stratēģiskajiem objektiem (teritorijām), padara pieejamus potenciāli bīstamus virzienus un krīzes reģionus.
