– Ciemiņi nāk.
– Sagaidīsim.
Nav droši zināms, vai tieši tāds bija dialogs Krievijas Aizsardzības ministrijā. Vai Melnās jūras flotē. Taču par to, ka sagaidīs, šaubu nav, atzīmē Mihails Šenkmans, RIA Novosti komentētājs.
Turku blogeri, kuri pirmie tīklā publicēja amerikāņu eskadras kuģa "James E. Williams" iziešanu cauri Bosfora šaurumam, var tikai minēt, kas viņam darāms Melnajā jūrā. Taču mēs tīri labi zinām, ko nozīmē "dodas uz ziemeļiem gar Melnās jūras rietumu krastu". Viņiem pat mūsu Krimas dienvidu krasts tik un tā ir "ziemeļi".
Arleigh Burke tipa eskadras kuģim ir 56 spārnotās raķetes "Tomahawk". Aptuveni tikpat viņi izšāva aprīlī pa Šairatas aviobāzi Sīrijā. Ar to līdzības arī beidzas. Izņemot to, ka bail nav. Toreiz līdz mērķim aizlidoja tikai trešā daļa, un tikai tāpēc, ka nekādu traucēkļu nebija. Melnajā jūrā tā neiznāks, lai kā viņiem gribētos. Bet viņiem nemaz negribas, vismaz tā viņi saka. ASV JKF preses dienests klāstīja, ka nekādi konkrēti uzdevumi eskadras kuģim nav noteikti. Tā mērķis – nodrošināt militāro klātbūtni, jeb, kā teiktu pie mums, drusku uzmundrināt. Uz to viņiem ir tiesības. Montrē konvencija ļauj no Melnās jūras attālu valstu karakuģiem paplunčāties tās akvatorijā ne vairāk kā trīs nedēļas. Tiesa, dažiem pacietība izsīka ātrāk. Viens tāds mūs jau apciemoja. Donald Cook saucās. Tāds pats arsenāls, tāda pati ekipāža. Tagad daudzi no viņiem jau ir aiz borta. Bēga no krievu lidotāja tā, ka aizmuka ne tikai no Melnās jūras, bet arī no flotes. Lai arī Su-24 toreiz nebija ne bumbu, ne raķešu. Tikai radioelektroniskās cīņas komplekss zem fizelāžas.
Tā nu viņš izslēdza "Kuku", gluži kā pults – televizoru ar visu tā izlielīto elektroniku, radaru un sistēmu Aegis. Bet pēc tam, kā Maestro teica, "Pamāja vienu reizīti! Paklau, nu sodīt taču vajadzēja! Nav taču četrdesmit pirmais!" Tiesa, iznāca drusku vairāk. Kādas reizītes divpadsmit. Galu galā, cilvēku ir vairāk. Vajag taču tā, lai visi redzētu. Toties tagad viņi droši varētu teikt "Džeimsam Viljamsam" – kā nu ne, peldējām, zinām. Jūrniekiem gan ļoti nepatīk "peldēšana". Taču runa ir par jūrniekiem, kuri "brauc". Uz "Kuka" plunčājās kā ASV JKF dzīvības procesu produkts. Taču tas bija sen. Pirms trim gadiem. Ir arī jaunāki piemēri. "La Fayette" klases franču fregate, būvēta ar tehnoloģiju stealth, pirms nedēļas apciemoja Melno jūru. Pie ieejas to pieķēra Krievijas kontroles stacijas. Žēl, ka "Viljamsa" komanda nepamanīja, kā fregate nesās pretējā virzienā, ko kājas nes. Laikam jau tāpēc, ka tā ir "neredzama" tikai savējiem.
Jā, var jau saprast ASV. Flote šūpojas uz visām pusēm. Ko vērts jau ir superkuģis Zumwalt. Īsta pīle. Pie tam dārga pīle. Ja to sagrieztu gabalos, visiem slimniekiem pasaulē varētu izdalīt pa "pīlei". Tik un tā nekam citam tas neder. Bet viņiem – orģijas uz flagmaņa, korupcija uz aviācijas kuģa, sūces pēc jūras kaujas ar civilajiem kuģiem. Stāsta, ka zaudējumi esot tādi, ka sliktāk gāja tikai Pērlhārborā. Bet te – militārā klātbūtne. Galu galā, svarīgi tomēr, kāda iemesla pēc tevi norakstīs krastā.
Vārdu sakot, ja amerikāņu matrožiem gribas, lai viss mūžs gar acīm aizlidotu, lai filozofiskais "kāda velna pēc es esmu uz šitās galeras" ļautu atgūt dzīves jēgu, viņi ir īstajā vietā. Ar tādām lietām jāvēršas pie Krievijas. Pie mums kara aviācijā dien tādi psihologi! Viņiem tādi kuģi ir vajadzīgi. Savedīs kārtībā smadzenes jebkurai komandai. Jenkiji var pēc sirds patikas domāt, ka ir īstie jūras vilki.
