RĪGA, 28. marts — Sputnik. Aizvadītājā gadā Latvija nav importējusi elektroenerģiju — pateicoties lietavām un ūdens līmeņa pieaugumam upēs, viss nepieciešamais enerģijas apjoms tika ražots valstī. Taču plūdos cietuši zemnieki, un premjerministrs Māris Kučinskis iesaka obligātās iepirkuma komponentes (OIK) nesto peļņu atvēlēt lauksaimniekiem, informē LTV.
Ministru prezidents pastāstīja, ka nākamnedēļ ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens nāks klajā ar ierosinājumu par Latvenergo peļņas sadali, pēc tam MK komiteja izstrādās jaunus noteikumus, lai labotu kļūdas, kas pieļautas "zaļajā" enerģētikā pēdējo 15 gadu laikā.
"Faktiski mēnesi pēc mēneša, es domāju, rēķini samazināsies. Taču pie ierastajiem skaitļiem tie, kam rēķini auguši, es domāju, atgriezīsies pavasarī, pēc pēdējiem lēmumiem. Tos būs jāpieņem regulatoram saskaņā ar aprēķiniem, ko viņam nodos ministrija," — paziņoja Kučinksis.
Viņš uzskata, ka pavasarī stāsies spēkā arī noteikumi Latvenergo gūtās peļņas pārdalei. Ministru prezidents pauda pārliecību, ka valdība šajā jautājumā ir vienprātīga, un būs tikai taisnīgi, ja šī peļņa tiks novirzīta nozarei, kurā situācija ir vissarežģītākā.
"Protams, mēs neatcelsim noteikumu, kas paredz apmaksu par jaudu, un aprēķini izskatīsies mazliet citādi, tomēr obligātās ieprkuma komponentes daļa būtiski samazināsies. Un centīsimies arī tālāk skatīties, ko varam darīt ar tagadējām stacijām. Taču ne ātri," — piebilda valdības vadītājs.
OIK ir elektrības maksas daļa, ko valsts velta alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam — dotācijām mazajām HES, vēja ģeneratoru parkiem, biomasas pārstādei, biogāzes stacijām un citiem elektroenerģijas ražotājiem no atjaunojamiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms Latvijā darbojas no 2008. gada.
Aizvadītā gada nogalē izcēlās skandāls ar "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī iztecēja termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kuri paspēja iesniegt pieteikumus, bija jānoslēdz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Taču, kā noskaidrojās, daudzi uzņēmumi nav noslēguši projektus, taču licences saglabājuši un patērētājiem pārdevuši nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par vairākkārt augstāku cenu.
Vēl lielākas kaislības ap OIK izcēlās 2018. gada sākumā, kad mainījās obligātā iepirkuma komponentes finansēšanas modelis. Līdz 2018. gadam Latvijas iedzīvotāji maksāja OIK 2,679 eiro par kilovatstundu, taču kopš 2018. gada 1. janvāra OIK pārstāja būt vienāds lielums visiem patērētājiem, tās apmērs veidojas no pastāvīgās un mainīgās daļas. Pastāvīgā daļa tiek noteikta atkarībā no pieslēguma veida: vienas fāzes vai trīs fāžu pieslēgums ar dažādu strāvu. Mainīgā daļa proporcionāli ir atkarīga no patērētās elektroenerģijas apjoma.
Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) finansēšanas modeļa izmaiņu dēļ atsevišķos gadījumos rēķini, sākot ar 1. janvāri, palielinājušies līdz pat 60%. par to, ka jaunās cenas izrādījušās vienkārši zaglīgas, paziņoja gan lauksaimnieki, gan ceļu būves uzņēmumi, gan vienkārši pilsētnieki, un pat luterāņu baznīca.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, uzstājoties Saeimas debatēs. Paziņoja, ka esošais obligātās iepirkuma komponentes finansēšanas modelis ir morāli bankrotējis, un valdībai pienācis pēdējais brīdis padomāt par OIK likvidēšanu. Ašeradens paziņoja, ka Ekonomikas ministrija drīzumā sasniegs savu iespēju robežu OIK sistēmas ierobežošanā.
Premjerministrs Māris Kučinskis norādīja, ka nesaskata nākotni "zaļās" enerģijas obligātā iepirkuma turpināšanai, taču pagaidām neesot iespējams visiem uzreiz atņemt OIK atļaujas, un process, domājams, būšot pakāpenisks.
