RĪGA, 7. aprīlis – Sputnik. Nerezidentu apkalpošanas aizliegums Latvijas bankās novedīs miljarda eiro finanšu zaudējumiem, un aizlāpīt šo "caurumu" būšot diezgan grūti, pauž publicists Juris Paiders nra.lv rakstā.
Latvijas maksātspējas bilances pārpalikums 2016. gadā sastādīja 1,9 miljardus eiro, jeb 7,5% no IKP. Ievērojamu pozitīvās bilances daļu veidoja finanšu pakalpojumu eksports. 2016. gadā Latvijas finanšu pakalpojumu eksports sastādījis 445 miljonus eiro, savukārt finanšu pakalpojumu imports vien 165 miljonus eiro, norāda Paiders.
Viņš atzīmē, ka, neskatoties uz izplatītu viedokli, galvenie finanšu pakalpojumu pircēji nebūt nebija Krievijas kompānijas.
"No kopējā Latvijas finanšu pakalpojumu eksporta 2016. gadā (445 miljoniem eiro) Krievijā reģistrētu uzņēmumu un Krievijas pilsoņu banku kontu apkalpošana nodrošināja Latvijas finanšu pakalpojumu eksportu tikai par 44 miljoniem eiro — mazāk par 10% no kopējā Latvijas finanšu pakalpojumu eksporta ienākumiem," — raksta Paiders.
Savukārt lielākā finanšu pakalpojumu daļa Latvijā tika sniegta britu kompānijām un Lielbritānijas rezidentiem. Ievērojamu ienākumu daļu no finanšu pakalpojumu eksporta Latvija saņēma, apkalpojot Kipras, Vācijas, Šveices, ASV un Igauņu kompānijas un šo valstu pilsoņus.
Paiders uzsver, ka viedoklis, ka "visa Latvijas nerezidentu nauda ir saistīta tikai ar Krievijas netīro naudu", liecina par nekompetenci un elementāru nevēlēšanos iepazīties ar starptautiskās statistikas datiem.
"Principā var secināt, ka Latvijā Krievijas fobija tiek izmantota pilnīgi citu ekonomisku un biznesa pārdales mērķu piesegšanai," — uzskata Paiders.
Tūrisms, telekomunikācijas un citas nozares
Nerezidentu konti Latvijā ir saistīti ne tikai ar finanšu pakalpojumu eksportu, bet arī ar citiem pakalpojumiem, atzīmē Paiders.
Nerezidentu kontu apkalpošana ir viens no iemesliem tūrisma pakalpojumu eksportam: lietišķo un privāto tūrisma pakalpojumu eksports 2016. gadā sastādīja 783 miljonus eiro. Nerezidentu kontu apkalpošana ir viens no iemesliem telekomunikāciju pakalpojumu (kopējais eksporta apjoms 2016. gadā sastādīja 209 miljonus eiro), datu pārraides un daudzu citu biznesa pakalpojumu eksportam.
"Pat pieticīgi rēķinot, nerezidentu naudas apkalpošana nodrošina vismaz vienu miljardu eiro lielu Latvijas pakalpojumu eksportu katru gadu. Pilnīga atteikšanās no nerezidentu kontu apkalpošanas samazinās Latvijas kopējos preču un pakalpojumu eksporta ienākumus par 6-8%," — teikts rakstā.
Ja varēs palielināt preču un pakalpojumu eksportu citos sektoros par vismaz viena miljarda eiro summu, ievērojami nepārsniedzot importu, tad pilna nerezidentu kontu apkalpošanas atcelšana nenovedīs pie nopietnām sekām Latvijas ekonomikā. Taču, ja pilnīgu atteikšanos no nerezidentu kontu apkalpošanas nekompensēs 10% pieaugums gada laikā visu citu Latvijas preču un pakalpojumu eksportā, tad tam būtu jārada aptuveni 4% liels IKP samazinājums pirmajā gadā pēc atteikšanās no nerezidentu kontu apkalpošanas, secina analītiķis.
"Ja ir tautsaimniecības nozares, kas var ļoti ātri kompensēt tik ievērojamu ienākumu zudumu, tad Latvijas valdība var droši atļauties atteikties gan no finanšu pakalpojumu eksporta, gan arī no citu pakalpojumu eksporta. Ja glābējnozare uz horizonta līnijas nav redzama, tad savilksim jostas ciešāk un rakstīsim mīļas un sirsnīgas vēstules no Latvijas aizbraukušajiem," — noslēgumā raksta autors.
