RĪGA, 29. marts — Sputnik. Latvijas banku klientu vidū lielākais skaits tā saucamo "čaulas" uzņēmumu reģistrēts Lielbritānijā – 32% no kopējā skaita. Tālāk seko Virdžīnu salas — 18,1% uzņēmumu, Beliza — 7%, Kipra — 6,8%, Seišelu salas — 6,6%, Honkonga — 6,4%, Panama — 6% un citas valstis – kopumā 17,2%, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), vēsta Baltnews.lv.
FKTK Sabiedrisko sakaru nodaļas vadītāja Ieva Upleja atzīmēja, ka, neņemot vērā ABLV Bank, kas nolēmusi sākt pašlikvidācijas procesu un piecas ārvalstu banku filiāles Latvijā februāra beigās starp Latvijas banku klientiem bija 17 107 "čaulas" uzņēmumi. Ieskaitot ABLV Bank, to skaits sastādīja 26 081.
Pēc Uplejas vārdiem, Latvijas banku sektors veic "pašattīrīšānās procesu", negaidot līdz spēkā stāsies jaunie normatīvie akti.
"Svarīgākais sektora uzdevums tagad — izvairīšanās no riskanto klientu un apšaubāmas izcelsmes naudas klātbūtnes un šādu darījumu izskaušana. Darbs notiek intensīvi un ne tikai saistībā ar tā saucamajiem čaulas veidojumiem. Katra banka pastiprināti vērtē savu klientu riska profilu un patstāvīgi pieņem lēmumus par turpmākas sadarbības iespējamību vai ne. Tāpēc arī saistībā ar Latvijas uzņēmumiem nevaram runāt vien par "čaulas veidojumu revīziju" un turpmāku pilnīgu aizliegumu, jo tas ir tikai viens no veidiem, kā mazināt apšaubāmus darījumus Latvijas banku sektorā. Arī Latvijā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) un tās darījumi var atbilst riskanta klienta profilam vai tās darbībā varbūt pat var saskatīt čaulas veidojuma pazīmes, līdz ar to arī iekšzemes klientu portfelī, visticamāk, būs zināmas korekcijas," — sacīja Upleja.
Iepriekš Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītā Finanšu sektora attīstības padome 21. martā atbalstīja čaulas kompāniju aizliegšanu Latvijas bankās kopš pavasara. Esošajiem klientiem tiks dots pārejas periods kontu slēgšanai. Šo jautājumu izskatīt plānots valdībā 3. aprīlī, Saeimā – 8. aprīlī.
Bankām, kas apkalpo nerezidentus, nāksies samazināt to daļu līdz aptuveni 5%. Bankām dotas divas nedēļas, lai iesniegtu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai savus jaunos biznesa plānus turpmākajam darbam.
Šie lēmumi pieņemti sakarā ar skandālu ABLV bankā, kuru ASV Finanšu ministrijas struktūra FinCen apsūdzēja par naudas atmazgāšanu un Latvijas ierēdņu uzpirkšanu.
Kad tika anonsēti lēmumi par "čaulas" uzņēmumu un nerezidentu apkalpošanu, Latvijas banku klienti vienas nedēļas laikā izņēma ieguldījumus 365 miljonu eiro vērtībā.
Finanšu ministrija saskatījusi riskus
Nerezidentu biznesa samazināšanās banku sektorā var negatīvi ietekmēt iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstību, 27. martā pavēstīja Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne.
"Neviens patlaban nevar izvērtēt, cik šie riski ir būtiski. Tāpēc FM piedāvā saglabāt makroekonomikas prognožu scenāriju, kas balstīts uz konservatīvām attīstības tendencēm, neiekļaujot būtiskus riskus," — viņa norādīja.
Bāne informēja, ka šā gada pirmajos mēnešos nodokļu ieņēmumu izpilde ir par dažiem procentpunktiem labāka, nekā plānots. "Pēc pirmā ceturkšņa nekad neprognozējam radikālas izmaiņas makroekonomiskās attīstības scenārijā, ja vien nav vērojami kādi ārējie ekonomiskie satricinājumi," – piebilda Bāne.
Iepriekš vēstīts, ka Latvijas banku piesaistīto ārvalstu klientu ieguldījumu apjoms 2017. gadā samazinājies par 12%, jeb 1,097 miljardiem eiro, — līdz 8,055 miljardiem, un to īpatsvars kopējā Latvijas banku piesaistīto ieguldījumu summā 2017. gada nogalē sastādīja 39,7%. Tādējādi, ja bankas samazinās nerezidentu ieguldījumu apjomu līdz 5%, kopumā no Latvijas var aizplūst 7 miljardi eiro.
