Ustjluga palielina pārkrauto ogļu apjomu. Latvija zaudējusi 26% apjoma

© Sputnik / Константин Чалабов / Pāriet pie fotobankasРабота морского торгового порта Усть-Луга
Работа морского торгового порта Усть-Луга - Sputnik Latvija
Krievija apņēmusies pārvest savu ogļu eksportu uz vietējām ostām, tādēļ Ustjlugas osta Ļeņingradas apgabalā 2018. gadā mainījusi savu stratēģiju.

RĪGA, 6. aprīlis — Sputnik. Ustjlugas osta Krievijā palielinājusi pārkrauto ogļu apjomu – kopš šī gada janvāra ogles papildinājušas termināļa Dienvidi-2 nomenklatūru. Laikā no janvāra līdz martam ostas kravu apgrozījums palielinājies par 21,5% salīdzinājumā ar šo periodu pērn, vēsta Portnews.

2018. gada pirmo trīs mēnešu laikā AS "Jūras tirdzniecības ceļš Ustjluga" kravu apgrozījums sastādīs 1 milj. tonnu, un kravu apgrozījuma pieaugums panākts uz ogļu kravu apstrādes rēķina.

Леонид Калашников - Sputnik Latvija
Kalašņikovs: Krievijai ir jāpieņem ekonomiski pasākumi pret Latviju

Uzņēmuma ģenerāldirektors Jevgēņijs Savkins pauda cerību, ka tādā tempā, ņemot vērā termināļa Dienvidi-2 infrastruktūras attīstības plānus, kompānijas kravu apgrozījums gada beigās sasniegs aptuveni 5,5 milj. tonnu.

AS "Jūras tirdzniecības ceļš Ustjluga" ir divu termināļu Ustjlugas ostā: daudzprofilu pārkraušanas kompleksa "Dienvidi-2" un automašīnu-dzelzceļa prāmju kompleksa operators. Kompleksu kopējais kravu apgrozījums 2017. gadā sastādīja 3 milj. 800 tūkstošus tonnu.

Iepriekš vēstīts, ka AS "Jūras tirdzniecības ceļš Ustjluga" 2018. gadā mainīs kravu struktūru: tika nolemts pievērsties beramkravu un ģenerālo kravu pārkraušanai, pakāpeniski izslēdzot no savas nomenklatūras ro-ro kravas. Kompānija paskaidroja, ka ogļu eksporta apjoms aug, ostas jaudas nepietiek, ogļu terminālu strādā ar maksimālu jaudu.

Ogles bija galvenais elements kravu apstrādes apjomā Rīgas brīvostā Latvijā, kā arī Ventspils ostā 2017. gadā un 2018. gada sākumā. Pie tam kravu pārkraušanas apjomi turpina samazināties. Dati par martu vēl nav saņemti, taču janvārī un februārī ogļu pārkraušanas apjomi Latvijas ostās samazinājušies par 26,3%.

Pērnā rudens nogalē "Baltijas asociācijas – transports un loģistika" (BATL) vadītāja Inga Antāne pauda viedokli, ka 2018. gadā Latvija varētu pilnībā zaudēt akmeņogļu tranzītu no Krievijas.

Rīga - Sputnik Latvija
Bez Krievijas kravām tūkstošiem ostu un LDz darbinieku varētu palikt uz ielas

Kravu apjomi, kuri patlaban tiek apstrādāti Baltijas valstu ostās, drīz varētu doties arī cauri jaunajai Lavnas ostai, kuras būvdarbi sākt Kolas līča krastā Murmanskas apgabalā.

Specializētā ogļu pārkraušanas kompleksa "Lavna" būvdarbi tiek veikti divos posmos. Pirmo beramkravu kuģu iekraušana ieplānota 2020. gadā. Līdz šim brīdim kompleksa kravu apgrozījums sasniegs 9 milj. tonnu gadā. Gaidāms, ka otrajā posmā – 2021. gadā – ostas kravu apgrozījums pieaugs līdz 18 milj. tonnu gadā. Jaunais komplekss atšķiras no termināļa Murmanskas tirdzniecības ostā, kur tiek izmantoti greiferi, un darbi rit faktiski zem klajas debess. Jaunajā terminālā ogļu pārvietošana un pārkraušana notiks speciālās tehniskās iekārtās.

Jaunajai ostai ir neaizsalstoša akvatorija, līcī cauru gadu var ieiet lielas tonnāžas kuģi. Šis faktors ļaus kompleksam "Lavna" izdevīgi izcelties starp citām Krievijas ostām.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала