RĪGA, 31. marts – Sputnik. Krievijas Valsts Dome publicējusi savā elektroniskajā datu bāzē ziņojuma projektu "Par skolu izglītības likvidēšanas nepieļaujamību Latvijas nacionālo mazākumtautību valodās".
Ziņojuma projektu izskatīs Valsts Domes NVS, Eirāzijas integrācijas un tautiešu saikņu lietu komiteja. Sputnik Latvija intervijā Krievijas Valsts Domes NVS, Eirāzijas integrācijas un tautiešu saikņu lietu komitejas vadītājs Leonīds Kalašņikovs atzīmēja, ka Krievijai ir jāpieņem ekonomiska rakstura pasākumi krievvalodīgo iedzīvotāju pasargāšanai Latvijā.
"Mēs no sākuma gribējām uzreiz ziņojumā nosaukt prasības mūsu valdībai ar tādu ekonomisko pasākumu ieviešanu kā, piemēram, naftas un naftas produktu tranzīts nevis caur Latvijas ostām, bet caur Ustjlugu. Starp citu, ar šo ideju mūsu varas iestādes vērsās pie baltkrieviem, kuri pārstrādā mūsu naftas produktus, un pēc tam eksportē caur Rīgu. Izrādās, ka mūsu biznesmeņi joprojām ar to nodarbojas. Kādēļ mums būtu jāpalīdz tik nedraudzīgai republikai," — pateica Kalašņikovs.
Krievu skolu pārejas ideja uz mācībām latviešu valodā radās pēkšņi 2017. gada oktobrī: Izglītības ministrijas (IM) budžeta ierakstā un tās prioritātēs 2018. gadā, kuras tika gatavotas pērnā gada augustā un septembrī, par to nebija ne vārda. Tās īstenošanai jau 2018. gada sākumā IM nolēma izmantot daļu naudas, kuras Eiropas Savienība piešķīra kompetentai pieejai izglītības saturam (ESF 8.3.1.1./16/1/002). Jūtīgā izglītības tēma dzimtajā valodā deva acīmredzamu ministra Šadurska partijas "Vienotība" ieguvumu, kuras reitings beidzot izbeidza krist un atkal pārvarēja 5% barjeru.
Tādējādi, Latvija radīja precedentu priekšvēlēšanu kampaņas īstenošanai uz Eiropas nodokļu maksātāju rēķina un totālas starptautisko tiesību un pašu Konstitūcijas ignorēšanas, kurš atmet vienotas politiskas nācijas uzdevumu risinājumu nepārredzamā perspektīvā.
Iepriekš tika ziņots, ka Latvijas Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja reformu, kura paredz krievu skolu likvidēšanu. Par grozījumiem nobalsoja 57 deputāti, pret — 16. grozījumi stāsies spēkā pēc prezidenta Vējoņa apstiprināšanas.
Grozījumu apspriešanas gaitā "Vienotības" frakcijas līderis Hosams Abu Meri nosauca skolu reformas pieņemšanas dienu par svinīgu, jo, pēc viņa sacītā, Latvijai izdevies likt galu okupācijas sekām.
