03:43 21 Jūnijs 2018
Tiešraide
  • USD1.1578
  • RUB73.6225
Akcija krievu skolu atbalstam Rīgā

Krievu skolu likvidācija pret Latvijas Satversmi un starptautiskajām normām

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
48

Latvijas Saeima, ceturtdien, 22. martā, galīgā lasījumā pieņēma lēmumu par pilnu mazākumtautību skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā; tagad likumprojektu paredzēts apstiprināt prezidentam.

RĪGA, 25. marts — Sputnik. "Saskaņas" frakcija izmantoja pēdējo parlamenta instrumentu, lai apturētu Saeima vairākuma pieņemtos diskriminējošos likumu grozījumos "Par izglītību" un "Par vispārējo izglītību", kuri paredz krievu vidusskolu, tostarp, privāto vidusskolu (10.-12. klase) likvidāciju un ievērojamu pasniegšanas samazināšanos dzimtajā valodā pamatskolā (līdz 20%) un pat sākumskolā (līdz 50%). Frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs vērsās pie prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu nepasludināt 22. martā pieņemtos likumprojektus un atgriezt tos Saeimai pārstrādāšanai.

"Jaunās likumu redakcijas ir pretrunā ar Satversmi un Latvijai obligātajiem starptautiskajiem dokumentiem — piemēram, Vispārējo nacionālo mazākumtautību aizsardzības konvencijai, kuru Saeima pieņēma un ratificēja 2005. gadā," tiek atzīmēts vēstulē. "Konvencija paredz nacionālo mazākumtautību tiesības mācīties dzimto valodu vai iegūt tajā izglītību teritorijās, kur viņi dzīvo vēsturiski vai lielā daudzumā, savukārt valsts, pieprasījuma esamības dēļ, iespēju ietvaros nodrošina šādu izglītību."

Latvijas krievvalodīgo mazākumtautība sastāda 37%, turklāt lielākā daļa vecāku (27,5%) izvēlas atdot bērnus skolās ar "mazākumtautību valodu pasniegšanas moduli" — šāds gudrs skaidrojums dots likumdošanā bijušajām krievu skolām, kuru pāreja uz mācībām latviešu valodā sākās no 1997. gada. Skolēnu skaits šādās skolās pamazām, taču palielinās kopš 2012. gada, kas rāda sabiedrības pieprasījumu pēc bērnu apmācības dzimtajā valodā. Saglabājas arī krievu skolu metodiskās tradīcijas, kuras ir neatņemama daudzu gadsimtu vēsturiskā un kultūrmantojuma daļa.

"Konvencijas statūti pilnībā atbilst situācijai Latvijā, tādēļ pieņemtie likumprojekti, kuri paredz pilnu mazākumtautību skolu slēgšanu, konkrēti, ar pasniegšanu krievu valodā, — tā ir diskriminācija pēc nacionalitātes pazīmes," uzskata "Saskaņa". "Mazākumtautību tiesību atzīšana un to aizsardzība ierakstīta Satversmē. Šis pienākums izriet no pamatlikuma ievaddaļas un tā 114. panta. Savukārt, mazākumtautību tiesības uz privātskolu izveidošanu nosaka Konvencija. Eiropas Padomes Konsultatīvā komiteja savā paziņojumā par Konvencijas ievērošanu 2008. gadā norādīja, ka obligāta latviešu valodas izmantošana privātskolās ir nepieļaujama, jo tiek uzskatīta par iejaukšanos privātajā nozarē. Visbeidzot, EDSO Hāgas rekomendācijas nosaka, ka izglītība ir ārkārtīgi svarīgs elements nacionālo mazākumtautību identitātes saglabāšanā un attīstībā."

Frakcija uzskata, ka pieņemtajiem likumprojektiem nav nekāda sakara ar izglītības satura reformu, jo pats ministrs Šadurskis publiski izteicās, ka viņam neesot nekas pretī pret citām mazākumtautībām, izņemot krievus, ja viņi pārstāv ES valstis, vai arī tos sargā Latvijas noslēgtie abpusējie līgumi. Viņš tieši paziņoja, ka ar Krieviju šāda līguma nav un nebūs, kamēr tā neatgriezīs Krimu Ukrainai. Tādēļ acīmredzams, ka iniciētajiem likuma grozījumiem nav nekā kopīga ar izglītības kvalitāti vai likumā deklarētajiem mērķiem. Tas ir vienkāršs politisks izlēciens.

Krievu skolu pārejas ideja uz mācībām latviešu valodā radās pēkšņi 2017. gada oktobrī: Izglītības ministrijas (IM) budžeta ierakstā un tās prioritātēs 2018. gadā, kuras tika gatavotas pērnā gada augustā un septembrī, par to nebija ne vārda. Tās īstenošanai jau 2018. gada sākumā IM nolēma izmantot daļu naudas, kuras Eiropas Savienība piešķīra kompetentai pieejai izglītības saturam (ESF 8.3.1.1./16/1/002). Jūtīgā izglītības tēma dzimtajā valodā deva acīmredzamu ministra Šadurska partijas "Vienotība" ieguvumu, kuras reitings beidzot izbeidza krist un atkal pārvarēja 5% barjeru. Tādējādi, Latvija radīja precedentu priekšvēlēšanu kampaņas īstenošanai uz Eiropas nodokļu maksātāju rēķina un totālas starptautisko tiesību un pašu Konstitūcijas ignorēšanas, kurš atmet vienotas politiskas nācijas uzdevumu risinājumu nepārredzamā perspektīvā.

Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir jāpieņem savs lēmums saskaņā ar pieņemtajiem likumprojektiem 10 līdz 24 dienu termiņā pēc to apstiprināšanas Saeimā. Ja viņš izskatīs lietu pēc būtības, tad sasteigtā un diskriminējošā "izglītības pakete" atgriezīsies uz pārstrādāšanu. Pretējā gadījumā "Saskaņa" vērsīsies ar prasību Satversmes tiesā un tālāk Eiropas iestādēs.

Ko paredz krievu skolu reforma

Likums "Par izglītību"

Vidusskolā pasniegšana tikai latviešu valodā (šobrīd proporcija 60:40) — 9. pants 1. piez., tostarp, privātskolās.

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Pasniegšanas stundu skaits latviešu un dzimtajā valodā, tostarp, svešvalodās, sastāda sākumskolā un pamatskolā 50:50 un 80:20% (9.panta 1. un 2 d., 41. panta 1.1. un 1.2. daļas). Šobrīd sākumskolā latviešu valoda tiek pasniegta kā viens no priekšmetiem, pamatskolā pakāpeniski tiek ieviesta priekšmetu pasniegšana latviešu valodā. Kā rāda aprēķini, 20% neiekļaujas pat dzimtās valodas un literatūras + vienas svešvalodas programma: mācību stundu kopskaitā pamatskolā no 32 līdz 34 stundām nedēļā dzimtajai valodai nepieciešamas 5 stundas un 3 stundas svešvalodai, kopā 8, kas pārsniedz limitu.

Pasniegšana ES valodās skolās (angļu un citās valodās) būs atļauta bez ierobežojumiem (9. pants 2. punkts 2. piez.).

Likums "Par vispārējo izglītību"

No vidusskolu mācību programmu saraksta izslēgta mazākumtautību programma (42. panta 2. daļa izslēgta).

Piezīme, kura izteikta 43. pantā, — programmā drīkst iekļaut priekšmetus mazākumtautību valodās, nepārsniedzot atvēlēto stundu skaitu nedēļā — reāli nav izpildāma: tiks pārkāpts vai nu pasniegšanas aizliegums krievu valodā, vai arī mācību stundu skaits. Tātad, ja agrāk tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā garantēja 42. panta 2. daļa, tad tagad tas kļūst par neobligātu opciju.

Pēc temata

Cīnītāju pret mazākumtautību skolu latviskošanu izsauc Drošības policija
ANO statistika: dzimis Krievijā – mazāk laimīgs Latvijā
Armands Krauze: aģitācijas aizliegums krievu valodā izlīdzina politiķu izredzes

Galvenie temati