RĪGA, 20. februāris — Sputnik. Baltijas valstīm nevajadzētu tērēt dārgo laiku — jānodrošina finanšu atbalsts elektrotīklu sinhronizēšanas projektam ar Rietumeiropu, pieteikumiem līdzekļu piešķiršanai ir jābūt iesniegtiem Eiropas Savienībai jau rudenī, paziņoja Lietuvas enerģētikas viceministrs Eģidijs Purlis. Litgrid jau ir gatava finansēt transformatoru apakšstaciju modernizācijas darbus Lietuvas teritorijā, vēsta Baltic Course.
Pēc Purļa sacītā, par pieteikumu sagatavošanu līdz rudenim puses vienojušās tikšanās laikā ar ES Baltijas enerģētikas tirgus apvienošanas plāna (BEMIP — Baltic Energy Market Interconnection Plan) jautājumu pārstāvjiem Briselē. Saskaņā ar Lietuvas Enerģētikas ministrijas paziņojumu, tas nozīmē konkrētu projektu iniciēšanu, lai tiktu uzsākta neatgriezeniska gatavošanās sinhronizēšanai.
"Viss tas ir nepieciešams, lai mēs netērētu dārgo laiku, nodrošinātu sev finanšu atbalstu un pabeigtu sinhronizēšanu ar kontinentālās Eiropas tīkliem iecerātajos termiņos," pateica Purlis.
Iepriekš puses vienojušās, ka galīgā politiskā vienošanās par Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizēšanu ar kontinentālo Eiropu caur Poliju starp Baltijas valstīm, Poliju un Eirokomisiju tiks panākta līdz šī gada jūnijam.
Pagājušajā nedēļā Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite nodeva Eiropadomes vadītājam Donaldam Tuskam vēstuli, kuru parakstījusi viņa, kā arī Latvijas un Igaunijas premjeri, kurā Baltijas valstis lūdz paredzēt jaunajā ES budžetā līdzekļus elektrotīklu sinhronizācijai.
Lietuva, Latvija un Igaunija paziņoja par vēlēšanos iziet no enerģijas gredzena BRELL (Baltkrievija, Krievija, Igaunija, Latvija, Lietuva), lai nodrošinātu sev neatkarību no savstarpējās Krievijas enerģētiskās sistēmas. Saskaņā ar memorandu, kuru parakstījusi Eiropas komisija un Baltijas republikas, līdz 2025. gadam visām trim valstīm ir jāsinhronizējas ar Eiropas Savienības enerģijas tīkliem.
Risinājumam kā atsinhronizēties no Krievijas energosistēmas ar sekojošu pieslēgšanos ES ir jābūt atrastam līdz 2018. gada maijam. Plānots, ka Baltijas valstu pieslēgums tiks īstenots caur Lietuvu un Poliju.
Lietuva aktīvi gatavojas projekta īstenošanai. Tā, februāra sākumā kļuva zināms, ka Lietuvas elektroenerģijas padeves sistēmas operators Litgrid uzsāk transformatoru apakšstaciju "Ignalina" un "Utena" rekonstrukciju Lietuvas un kontinentālās Eiropas elektroapgādes līniju sinhronizēšanai. Par darbu veicējiem tika izraudzīts Zviedrijas un Šveices koncerns ABB un Lietuvas celtniecības kompānijas Kauno tiltai. Līgumu ar darbu veicējiem par kopējo summu 28,943 miljonu eiro apmērā Litgrid akcionāri plāno apstiprināt 26. februāra sanāksmē, paziņoja kompānija Viļņas fondu biržas informācijas sistēmā.
Līdz 2021. gadam plānots pārmontēt vienu no lielākajiem transformatoriem no Ignalinas stacijas uz Utenu, kura jauda ir 330 kV, tādējādi paaugstinot elektroenerģijas padevi reģionā. Turklāt tiks atdalīti trīs integrētās līnijas, divas no kurām savienojas ar Latvijas Baltkrievijas EAL. Katru savienojumu varēs vadīt autonomā režīmā.
Krievija grasās pabeigt visus nepieciešamos pasākumus Baltijas valstu iziešanai no kopējās energosistēmas 2018. gada pirmajā pusē. Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks paziņoja, ka Kaļiņingradas apgabalā tiek būvēta nepieciešamā infrastruktūra reģiona enerģētiskās drošības nodrošināšanai.
Arī Baltkrievija paziņojusi, ka ir gatava Baltijas valstu iziešanai no enerģētiskā gredzena BRELL. Minska ir pārliecināta, ka šis lēmums neietekmēs Baltkrievijas energosistēmas darbu, taču varētu negatīvi ietekmēt pašu Baltiju avārijas izslēgšanās gadījumos.
