RĪGA, 23. decembris — Sputnik. Baltijas valstu izeja no enerģētiskā loka BRELL var negatīvi iespaidot valstu iespējas sniegt palīdzību avāriju gadījumā, taču Baltkrievijas energosistēmas darbības stabilitāti tā neietekmēs, paziņoja Baltkrievijas valsts ražošanas apvienības "Belenergo" ģenerāldirektors Jevgēņijs Voronovs.
"Baltijas valstu pāreja uz sinhronu darbu ar Eiropas Savienības valstīm neapgrūtinās Baltkrievijas energosistēmas darbu. Mēs tam esam gatavi. Mēs turpinām strādāt paralēli ar Krievijas Federāciju. Ņemot vērā to, ka patlaban elektroenerģijas apmaiņa ar Baltijas valstīm mums ir minimāla, nekādas sekas energoapgādes stabilitātes aspektā nav gaidāmas," – Voronovu citē RIA Novosti.
Viņš piebilda, ka iespējamas zināmas grūtības kādās avārijas situācijās.
"Ja ir kaimiņi, visiem kopā dzīvot ir vienkāršāk no energosistēmas drošības viedokļa, jo avārijas situācijā viens otram var sniegt palīdzību. Pašreizējā BRELL valstu mijiedarbības kārtība ļauj nepieciešamības gadījumā, ģeneratoru avārijas apstāšanās, sistēmas līniju atslēgšanās gadījumā jebkurā no piecām valstīm… sniegt palīdzību vismaz 100 megavatu jaudas apjomā," – paskaidroja Voronovs.
Viņš atzīmēja, ka iepriekš Baltkrievija eksportēja elektroenerģiju uz Poliju, tagad – uz Lietuvu.
"Visas valstis, kas ieskauj Baltkrieviju, ir mūsu elektroenergijas potenciālie patērētāji," – teica uzņēmuma vadītājs. Viņš piebilda, ka pēc Baltkrievijas AES darbības sākšanās radīsies jautājums par elektroenerģijas eksportu.
Baltijas valstis paziņoja par nodomu izstāties no tā saucamā BRELL gredzena, kas apvieno Krievijas, Baltkrievijas un Baltijas valstu tīklus saskaņā ar 2001. gadā noslēgto līgumu. Baltijas valstis apgalvo, ka Krievija nesniedz informāciju par saviem investīciju plāniem, kas garantē elektrotīkla stabilu darbību, un "monopolizējusi" gredzena kontroli.
Taču Baltijas valstis līdz šim nav izlēmušas, kā veikt sinhronizāciju ar rietumvalstu energotīkliem. Lietuva uzstāj, ka Baltijas valstu elektrības pārraides tīkli jāsavieno ar Eiropas tīkliem caur vienīgo savienojumu starp Lietuvu un Poliju – LitPol Link. Latvija un Igaunija apšauba, vai ar vienu savienojumu būs pietiekami. Līdz nākamā gada pavasarim plānots teikt pētījumu, kura rezultātā tiks izvērtēti konkrēti tehniskie risinājumi. Tiks novērtēti trīs scenāriji – viens vai divi savienojumi LitPol Link un pašreizējais savienojums kopā ar līdzstrāvas jūras kabeli starp Poliju un Lietuvu.
Iepriekš Sputnik Latvija vēstīja, ka Krievija plāno 2018. gadā noslēgt visus pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu izeju no tās energosistēmas. Par to novembra vidū Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu informēja "Rosseti" vadītājs Pāvels Ļivinskis.
