RĪGA, 29. decembris — Sputnik. Iespējams, 2018. gadā pret Krieviju vērstās sankcijas tiks atceltas — Eiropas elites aprindās aug neapmierinātība ar ierobežojumiem, informēja Krievijas pastāvīgais pārstāvis ES Vladimirs Čižovs. Politologs Pāvels Kaņevskis, komentējot šos vārdus, paziņojis, ka no Krievijas viedokļa par lielākiem panākumiem uzskatāma gāzesvada "Ziemeļu straume 2" celtniecība, ziņo RIA Novosti.
"(Sankciju atcelšanas — red.) iespēja pastāv. To, cik tā liela, parādīs nākamais gads. Es runāju par šo procesu, kodolfizikas terminos salīdzinot to ar politiskās gribas kritiskās masas uzkrāšanās procesu, lai Eiropas Savienība varētu izvest sevi no strupceļa, kurā tā iedzinusi pati sevi un mūsu attiecības," — paziņoja Čižovs intervijā izdevumam "Izvestija".
Maskavas Valsts universitātes Socioloģijas fakultātes Politoloģijas un politisko procesu socioloģijas katedras docents Pāvels Kaņevskis, komentējot teikto, apšaubīja kardinālu pārmaiņu iespēju.
"Patiešām, kritiskā masa uzkrājas, un šajā ziņā vēstniekam ir taisnība, taču grūti teikt, vai tā sasniegs nepieciešamo līmeni 2018. gadā," — teica Kaņevskis.
Sankciju atcelšanai nepieciešams visu ES dalībvalstu solidārs lēmums, taču to starpā šajā jautājumā vienprātības nav, paskaidroja eksperts. Vairākas valstis ir ieinteresētas atcelt sankcijas, ņemot vērā ciešos ekonomiskos sakarus, bet citās, piemēram, Austrumeiropas un Baltijas valstīs attieksme pret Krieviju ir politizēta.
"Tā ir savstarpēja problēma — mūsu austrumu kaimiņu neuzticība pret Krieviju un otrādi, tuklāt tā pastāv jau labu laiku. Pēdējo 25 gadu laikā puses ir maz paveikušas attiecību progresa labā. Līdz ar to es nedomāju, ka 2018. gadā notiks kardinālas izmaiņas no to puses," — atzīmēja Kaņevskis.
Nord Stream 2 ir svarīgāka
Pēc viņa domām, svarīgāka nekā sankciju atcelšana Krievijai būs "Ziemeļu straumes 2" celtniecība.
"Krievijai tas būs liels izrāviens, ja ES valstis atļaus "Ziemeļu straumes 2" celtniecību, ja EK neiejauksies šajā jautājumā. Iespējams, no ekonomiskā un stratēģiskā viedokļa tas būs pat svarīgāks un reālistiskāks izrāviens nekā sankciju atcelšana," — paziņoja Kaņevskis.
"Ziemeļu straume 2" paredz divu gāzesvada atzarojumu izbūvi no Krievijas piekrastes pāri Baltijas jūrai līdz Vācijai. Tā kopējā plānotā jauda — 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā.
Patlaban uz "Ziemeļu straumi 2" neattiecas visi ES iekšējā tirgus un Trešās enerģētikas aktu paketes noteikumi, jo cauruļvads netiek izbūvēts ES valstu teritorijā virz zemes, bet gan jūras dibenā. Tāpēc ES vēlas panākt vienošanos ar KF par virkni pamatprincipu, ko tā grib attiecināt uz cauruļvada darbību.
Starp šiem principiem ir gāzesvada funkcionēšanas pārskatāmība, gāzes transportēšanas likmju noteikšana bez diskriminācijas, trešo pušu piekļuve iespējai transportēt gāzi, kā arī sadalīt darbību gāzes tirdzniecības un transportēšanas jomās.
Sakarā ar to Eiropas Komisija vērsusies pie ES valstīm ar lūgumu piešķirt mandātu gāzesvada projekta "Ziemeļu straume 2" apspriešanai ar Krieviju, taču virkne ES dalībvalstu šo ideju nav atbalstījušas, tātad pagaidām šis mandāts nav piešķirts.
Novembra sākumā EK saskaņoja ierosinājumus par grozījumiem ES Gāzes direktīvā. Grozījumu mērķis — panākt, lai ES enerģētiskās likumdošanas galvenie principi tiktu attiecināti uz visiem gāzesvadiem, kas izbūvēti ES teritorijā vai ved no trešajām valstīm. Tātad jaunie noteikumi, iespējams, tiks attiecināti uz būvējamo jūras gāzesvadu "Ziemeļu straume 2", kura ekspluatācijas sākums plānots 2019. gadā.
